Latvija piesaka Grobiņas arheoloģisko ansambli UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam

Pievienot komentāru
Latvija piesaka Grobiņas arheoloģisko ansambli UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam
PUBLICITĀTES FOTO

Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Šodien nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), klātesot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājam Jurim Dambim, arheologam Jurim Urtānam, Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam (LZS) un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem.

Vizule norādīja, ka ar nominācijas iesnieguma parakstīšanu noslēdzies desmit gadus ilgs darbs arheoloģiskā mantojuma vērtību apzināšanā un izcelšanā, kura rezultātā sagatavota nominācija. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla un labi saglabāta liecība par pirmsvikingu laika skandināvu un vietējo kultūru (kuršu) saskarsmi.

“Mēs esam liela notikuma priekšā – ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai mūsu valsts oficiāli pieteiktu vēl vienu kultūrvēsturisku objektu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tas ir daudzu gadu darbs, kurā tika iesaistīti vairāku jomu profesionāļi,” uzsvēra Puntulis.

Kultūras ministrs piebilda, ka pieteikums un iespējamais pozitīvais rezultāts apliecina kultūras bagātību un daudzslāņainību, kā arī sekmēs lielāku interesi par Latviju starptautiskā mērogā. Viņš pauda cerību, ka gada laikā Latvija varēs lepoties jau ar trim objektiem Pasaules mantojuma sarakstā.

Savukārt NKMP vadītājs Dambis uzsvēra, ka veiksmīga profesionāļu, pašvaldības un sabiedrības interešu grupu sadarbība radījusi jaunu vietas identitāti, kas virza pārdomātu un vietas vērtībās balstītu, kvalitatīvu Grobiņas attīstību.

“Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir varens gan no vēsturiskā viedokļa, gan nākotnes vārdā – pilsētas, novada un pat visas valsts attīstībā. Šajos astoņos gados, kopš esam sākuši aktivitātes ar vikingu tēmu, tūrisma apjoms pieaudzis par vairāk nekā 15%, bet būtiskais ir tas, ka mūsu iedzīvotājiem un jo īpaši jaunatnei ir pieaudzis izpratnes līmenis par vēsturi, ar kuru varam lepoties arī starptautiskā mērogā,” uzskata Priedols.

Nominācija tapusi, sadarbojoties NKMP, Grobiņas novada domei un vietējiem iedzīvotājiem ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes, Liepājas pašvaldības (Liepājas muzeja), Latvijas Pašvaldību savienības un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atbalstu.

Iesniegtās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvērtē padomdevējinstitūcija Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome (ICOMOS). Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumus par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs kopš 1997. gada un Strūves meridiāna loka divi punkti kopš 2005. gada.