Latvijā par cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši 16 iebraucēji no Tadžikistānas

8 komentāri

Latvijā konstatēts pirmais gadījums, kad trešo valstu pilsoņi kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem. 16 Tadžikistānas pilsoņi Latvijā praktiski bez atalgojuma, pusbadā un necilvēcīgos apstākļos nodarbināti būvniecības nozarē.

Pirmās indikācijas, ka grupa Tadžikistānas pilsoņu – vīrieši vecumā no 40 līdz 50 gadiem – varētu būt paverdzināti, konstatējusi Valsts darba inspekcija (VDI), kur šis personas vērsušās pēc palīdzības.

”Tadžikistānas pilsoņi vērsās pie mums ar sūdzībām par to, ka viņi ir pieņemti darbā, bet darba devējs viņiem ilgtermiņā nemaksā nolīgto darba samaksu. Uzsākām apstākļu noskaidrošanu un konstatējām, ka viņi atrodas četrus un vairāk mēnešus Latvijā, ir noslēgti darba līgumi, bet šis atalgojums, [kas pienākas] atbilstoši darba līgumam, netiek maksāts pilnā apmērā,”  LNT Ziņām skaidroja VDI vadītāja Baiba Puķukalne.

Sākot šķetināt situāciju, atklājušies vēl virkne darba devēja pieļautu pārkāpumu, tāpēc VDI iesaistījusi arī Iekšlietu ministriju (IeM) un tās padotībā esošās iestādes, kas atzinušas – Tadžikistānas pilsoņi Latvijā kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem.

”Visām personām bija pilnīga atbilstība visiem kritērijiem – cilvēkiem netika samaksāts, viņi dzīvoja principā badā, bija atstāti bezpalīdzīgā situācijā. Svešā valstī, kurā cilvēki nezina savas tiesības, mājās atgriezties viņi nevar,” atklāj IeM nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.

Trīs no kopumā 19 Tadžikistānas pilsoņiem, nesagaidot komisijas atzinumu, atgriezušies savā mītnes valstī. Pārējiem Latvijā piešķirts nogaidīšanas periods. Viņi saņem sociālo rehabilitāciju un valsts atbalstu. Biedrība ”Patvērums Drošā māja”, kas tagad ikdienā strādā ar šiem cilvēkiem, atklāj, ka aizbraucot uz vietu, kur būvnieki mitinājušies, ieraudzīta neapskaužama situācija.

”Istabiņā, kur dzīvoja trīs cilvēki, bija astoņi kartupeļi un divi sīpoli. Es nerunāju par to, ka ledusskapis bija pilnīgi tukšs un nebija arī prognozes, ka darba devējs nosegtu šo pārtiku, lai cilvēki neciestu badu. Vairākiem bija radušās veselības problēmas no neēšanas. Komplekts bija pilnīgs, lai mēs varētu runāt par cilvēktirdzniecības faktu,” skaidro biedrības vadītāja Sandra Zalcmane.

Darba devējs, kurš nodarbinājis šos vīriešus, izmeklēšanas nolūkos netiek izpausts. Biedrībā ”Patvērums drošā māja” LNT ziņām arī atklāj, ka terors pret šīm personām no darba devēja puses neesot beidzies. ”Viņi šobrīd meklē darbu pie cita darba devēja, kas viņiem ir izvērties par ārkārtīgi smagu situāciju, jo iepriekšējais darba devējs ir noziņojis saviem kolēģiem, darba devējiem, ka šos cilvēkus nevar ņemt darbā par to, ka viņi ziņoja konkrētām iestādēm,” stāsta Zalcmane.

Iekšlietu ministrijā LNT ziņām norāda, ka šis, visticamāk, nebūšot pēdējais gadījums, kad trešo valstu pilsoņi Latvijā kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Lielā daļā gadījumu iebraucēji nezina, kur vērsties pēc palīdzības un atgriežas savā mītnes zemē. Līdz ar to informācija par iespējamiem pārkāpumiem nenonāk pie Latvijas atbildīgajām institūcijām.

”Viss liecina par to, ka Latvijā arvien vairāk iebrauc darbaspēks no trešajām valstīm, primāri tā ir Ukraina, tagad mēs redzam – arī Tadžikistānas pilsoņi. Viņu ir daudz, par to šaubu nav, un šis noteikti nebūs pēdējais gadījums. Šis ir pirmais, kad mēs esam šos cilvēkus atzinuši par cilvēktirdzniecības upuriem, bet tas noteikti nebūs pēdējais,” atzīst Stabiņa.