Latvijā nākotnē valdīs karstuma viļņi, sola klimata pētnieki

2 komentāri
Latvijā nākotnē valdīs karstuma viļņi, sola klimata pētnieki
Foto: f64

Turpmākās desmitgades laikā Ziemeļeiropai, arī Latvijai, lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi būšot karstuma viļņi.

Lai gan Latvija ir ratificējusi Parīzes līgumu par klimata pārmaiņu ierobežošanu, aizvien valstiskā līmenī šajā jautājumā netiek darīts pietiekami, – tā uzskata pasaules līmeņa zinātnieki, kuri ceturtdien Rīgā pulcējās uz klimata pārmaiņām veltītu konferenci.

Daudzi zinātnieki uzskata, ka klimata pārmaiņas apliecina, piemēram, negaidīti agrā vasaras iestāšanās šajā pavasarī vai nokrišņiem sevišķi bagātā iepriekšējās vasaras izskaņa.

Jānis Eglīts
VARAM parlamentārais sekretārs (NA)

Tie bija lietus ūdeņu radīti plūdi, par ko mēs maksājām gan kompensācijās, gan savā ziņā mēs maksājam par to, ka mums vēl joprojām ir nesakārtota meliorācijas sistēma un ka mums 20 gadus par to diemžēl neviens nav domājis. Un pagājušais gads bija stingrs apliecinājums.

Turpmākās desmitgades laikā Ziemeļeiropai, tātad – arī Latvijai, paredz karstuma viļņus vai, piemēram, plūdus. Esot pēdējais brīdis izstrādāt scenāriju, lai turpmāk novērstu šādas klimatiskās svārstības un mazinātu to izraisītās izmaksas. Arī pasaules līmeņa zinātnieki akcentē, ka šā brīža aktivitātes, piemēram, nesasniedz Eiropas Savienības valstu parakstītā Parīzes līguma mērķus temperatūras pieauguma samazināšanai zem diviem grādiem pēc Celsija.

“Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa pētījumi pierāda ne vien to, ka temperatūras pieaugumu ir iespējams noturēt zem diviem grādiem, bet arī to, ka tas nemaz tik daudz nemaksā, kā varētu šķist. Taču ieguvumu būs ļoti daudz – labāka veselība, labāka gaisa kvalitāte, labāka energoapgādes drošība un tā tālāk,” uzskata IPCC darba grupas par klimata pārmaiņu risinājumiem pārstāve Diāna Urge Vorsatza.

Pēc zinātnieku domām, svarīgs ir arī politiķu ietekmēšanas jautājums, jo ir jāveicina tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas cilvēkiem ļautu veidot pašpietiekamu dzīvesveidu. “Cilvēkiem ir jādomā par savām rīcībām šajos aspektos. Mēs varam būvēt un uzlabot esošās ēkas tā, lai būtu jātērē absolūtais minimums enerģijas, lai tās uzturētu siltas. Pat Austrumeiropā daudzas pašvaldības to spēj izdarīt un būvē ēkas, kas saglabā 90% siltuma enerģijas. Arī sociālās ēkas jācenšas veidot energoefektīvas,” turpina Vorsatza.

Hanss Otto Portners
IPCC darba grupas par klimata pārmaiņu risinājumiem pārstāvis

Jums ir jāizdara spiediens! Jums taču ir tiesības uz infrastruktūru, kas ļauj veicināt ilgtspējīgu dzīvi.

Šī ir pirmā Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa pārstāvju viesošanās Latvijā. Viņu vizītes mērķis ir uzrunāt ne vien Latvijas sabiedrību, bet arī lēmumu pieņēmējus.