Latvija kļūst arvien pievilcīgāka vieta darbaspēkam no citām valstīm

10 komentāri

Augot ekonomikai, Latvijas uzņēmumi aizvien vairāk izjūt darba roku trūkumu. Un runa nav tikai par mazkvalificēto darba spēku, bet arī par augsti izglītotiem profesionāļiem.

Dati liecina, ka arvien vairāk citu valstu pilsoņu – gan no Eiropas Savienības, gan citām valstīm – pārceļas uz Latviju tieši darba dēļ.

Ierasti runāt par Latvijas iedzīvotājiem, kuri labākas dzīves meklējumos dodas peļņā uz ārzemēm. Taču dati liecina arī par citu tendenci – arvien vairāk citu valstu pilsoņi brauc strādāt uz Latviju.

To, ka Latvija kļūst arvien pievilcīgāka vieta darbaspēkam no citām valstīm, apstiprina pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana darba ņēmējiem. Ja pērn darba atļaujas izņēma teju 2000, tad šā gada pirmajā pusē vien jau vairāk nekā 1500 cilvēku. Tā kā uz Latviju pārceļas strādāt arī citi Eiropas Savienības pilsoņi, kuriem nav jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), šis skaits ir vēl lielāks.

“Šī te statistika, kas mums ir pieejama, neataino patieso situāciju, jo viņiem nav likumā noteikta kārtība, ka viņiem jāvēršas un jāreģistrējas, līdz ar to ir gana daudz darbinieku, kas strādā Latvijā un ik pa laikam braukā uz savām mājām kaut kur citur Eiropas Savienībā, līdz ar to viņi netiek nekādi reģistrēti,” piebilst PMLP pārstāvis Ģirts Pommers.

Uzņēmumiem rūpes sagādā kvalificētu speciālistu piesaistīšana. Piemēram, “Circle K” Biznesa centrā Rīgā strādā vairāk nekā 40 cilvēki no Skandināvijas – augošajam uzņēmumam nepieciešami darbinieki ar zviedru, dāņu un norvēģu valodas zināšanām, Latvijā šādus darbiniekus atrast nav viegli.

“Darbi, kurus pilda skandināviski runājošie, ir gana dažādi, tas ir gan klientu serviss, kur tiek apkalpoti ienākošie zvani no Skandināvijas valstīm, tas var būtu arī IT, arī ienākošie zvani un kolēģu konsultēšana, bet tā var būt arī grāmatvedība, īpaši augsti kotējas speciālists, kurš pārzina grāmatvedību un kam ir skandināvu valoda,” uzskaita “Circle K” Biznesa centra vecākā personāla konsultante Ieva Zirne.

Savukārt populārākās nozares, kuru dēļ uz Latviju pārceļas trešo valstu pilsoņi, jau gadiem ir būvniecība un transporta joma. 70% uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas Ukrainas pilsoņiem, taču arī baltkrievi un krievi raujas strādāt uz Latviju, jo šeit var labāk nopelnīt. Šobrīd Latvijā vērojams teju būvniecības bums – tiek aktīvi realizēti Eiropas fondu projekti, kā arī attīstīti lieli privātie objekti. Sektoram nepieciešams daudz lielāks darbinieku skaits nekā to iespējams nodrošināt ar pašmāju cilvēkiem.

Baiba Fromane
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

NVA septiņas no desmit vakancēm ir tieši būvniecībā. Un, protams, ka būvniecībā līdz ar to ir nepieciešams liels darbinieku skaits, lai vispār varētu realizēt projektus, līdz ar to ir skaidrs, ka nepieciešams arī īstermiņā risināt šo apjoma pieaugumu. Būvniecības nozare ir viena no tām, kas jau aktīvi importē darba spēku un arī mēģina tos darbiniekus, kas jau aizbraukuši pēdējos gados no Latvijas, atvest atpakaļ.

 

Tiesa, tā kā liela daļa būvniecības jomā strādājošie izbraukuši peļņā uz Skandināviju, kur algas ir krietni lielākas, viņus pārvilināt atpakaļ uz Latviju tik raiti nesokas kā nozarei piesaistīt darba rokas no trešajām valstīm.