Latvijā izmirst oši – koku sugas pastāvēšana ir apdraudēta

Komentāri

Bīstama sēnīšu slimība apsēdusi Eiropas ošus un arī Latvijā šīs koku sugas pastāvēšana ir apdraudēta. Epidēmija plosās jau vairākus gadus, tomēr tās sekas visjūtamākās ir tieši tagad. Piemēram, Slīteres dabas takās oši iet bojā tik strauji, ka jau pavisam drīz šīs populārās tūrisma vietas ainava būs radikāli mainījusies. Zinātnieki uzsver, ka cīnīties ar sēnīti nav iespējams.

Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma uzsver, ka slimība ir ļoti bīstama. Tās latīniskais nosaukums ir halara fraxinea – jeb ošu kalšana. Eiropā šī slimība pirmo reizi pamanīta deviņdesmito gadu sākumā, bet pēdējos gados tā strauji sākusi izplatīties arī Latvijā. No valsts Augu aizsardzības dienestā pērn pārbaudītajiem ošu paraugiem 86% bijuši inficēti. Šobrīd slimība izpletusies no Itālijas līdz pat Skandināvijai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Mēs zinām, kā sēne izplatās – tās ir sporas, ko vējš pārnes milzu attālumos. Sporai nonākot uz lapām, tā sāk attīstīties un pakāpeniski pārņem visu koku…un tas ar laiku nokalst. Tagad Latvijā ir ļoti daudz vietu, kur redzam ošus ar tādu izretinātu vainagu, kad ir kaltušie zari un arī vēl kāds zars ar lapām.

Nokalstot zariem, ošu saknes netiek apgādātas ar barības vielām un sāk pūt. Simptomi, kas liecina, ka osis ir slims, ir tumšas lapas, kas paliek karājoties kokā. Savukārt, uz jau nokaltušajiem zariem vasarā ir redzamas baltas mazas sēnītes. Latvijā slimība vairāk skārusi valsts Rietumu daļu, galvenokārt Lietuvas pierobežu, tomēr arī citviet vērojama masveidīga ošu bojāeja, tostarp Slīteres rezervātā. Biologs un dabas pētnieks Vilnis Skuja secina, ka pavisam drīz Zilo kalnu krauja vairs nebūs tāda, kā līdz šim.

Slīteres zilo kalnu kraujā oši ir diezgan liels procents. Paies 5 gadi, un ja tādā tempā tie gāzīsies, tad krauja izskatīsies pavisam citādāk, tā būs retāka. Vieta gan tukša nepaliks – to aizņems kļavas un egles. Līdz tam gan paies daudzi gadi.

Slīteres takās oši krīt regulāri, bojājot nesen izveidotos pastaigu celiņus. Dabas draugi gan nešaubās, ka par spīti drūmajām prognozēm, pilnībā ošu suga neiznīks. Vilnis Skuja atgādina, ka līdzīgi kā ošus, bīstamas slimības iepriekš skārušas arī citas koku sugas.

Vienmēr jau dabā ir tā, ka atrodas kādi izturīgāki eksemplāri, kuri noturas pretī. Otra lielu koku suga, kas te sastopama, ir Goba, kam slimība ir jau no 80-tiem gadiem. Daudzas lielās gobas pagaidām iztur, bet vidēja vecuma gobas ir pagalam.

Pētnieki uzskata, ka ošu slimība uz Eiropu atceļojusi no Polijas, visticamāk, ar ievestajiem šo koku stādiem. Tāpēc, lai ar slimību cīnītos, būtu pareizi ošiem ļaut augt pašiem, jo dabiskās audzes ir daudz izturīgākas nekā stādītās. Tas gan prasīs vairākus gadu desmitus.

Augu aizsardzības dienesta eksperte Gunita Bokuma uzsver, ka zāles ošu glābšanai pagaidām nav atrastas.

Tur jau tā lieta, ka apkarošana ir praktiski neiespējama. Sporas lido pa gaisu, tās, kas ir augsnē, tiek izplatītas pa ūdeni.

Ja ir aizdomas, ka ošiem piemetusies kalte, drošības nolūkos ieteicams tos nozāģēt, īpaši publiski pieejamās vietās – tūristu takās, pie autoceļiem un ēku pagalmos.

Foto:

Skaties video!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl