Latviešu jaunieši skumst, ka nezina krievu valodu, saka saliedētības eksperte

6 komentāri
Latviešu jaunieši skumst, ka nezina krievu valodu, saka saliedētības eksperte
Foto: Guntis Meisters

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien spriež par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu. Komisijas sēdē norisinās asas diskusijas par šo jautājumu.

Valsts prezidenta sabiedrības saliedētības politikas ekspertu darba grupas vadītāja Liesma Ose akcentē, ka, automātiski piešķirot pilsonību nepilsoņu bērniem, valsts demonstrētu uzticēšanos. Savukārt partijas “Vienotība” deputāts Hosams Abu Meri ideju kritizē, jo viņš ir pārliecināts, ka bērns – pilsonis būtu apgrūtinājums vecākiem, kuri ir nepilsoņi, jo tie uz Krieviju tiktu bez vīzas, bet bērnam vajadzētu tādu kārtot.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Darba grupas vadītāja arī uzskata, ka mazākumtautību bērniem nav svarīgi kādā valodā viņi mācās, bet svarīga ir izglītības kvalitāte. Viņa akcentē, ka latvieši pārdzīvo krievu valodas nezināšanu.

Liesma Ose, darba grupas vadītāja

Daudzi latviešu jaunieši ir skumīgi, ka nezina krievu valodu. Valodas vispār ir jāatbrīvo no politiskā sloga.

Savukārt partijas “Saskaņa” deputāts Sergejs Mirskis akcentēja, ka jāpalīdz cilvēkiem iegūt pilsonība, tad nebūs šāda jautājuma par bērniem. Bet Arvīds Platpers (NSL) brīdina, ka Latvijā ir pietiekami daudz nelojālu iedzīvotāju, kuri saka, ka šo “suņu valodu” nemācīsies. Tam gan oponē Saeimas deputāts no Rēzeknes Ivans Ribakovs. Viņš neesot dzirdējis tādus izteikumus par latviešu valodu, un cilvēki Latgalē esot ļoti toleranti.
Jau ziņojām, ka dienas kārtībā šoziem atgriezušies integrācijas jautājumi. Sarunu par tiem atsākās ar Valsts prezidenta gādību. Raimonds Vējonis piekrīt ierosinājumam, ka sabiedrības saliedētības vārdā Latvijas pilsonība visiem nepilsoņu bērniem būtu piešķirama automātiski. Turklāt, lai vairotu krievvalodīgās sabiedrības daļas piederības sajūtu valstij, amatpersonām ar krievu medijiem vairāk vajadzētu runāt viņu valodā. Nacionālajā spārnā šīs prezidenta nostājas izraisījušas niknu pretreakciju.

Foto

TOP komentāri

  • guls
    +2 +2 0

    guls

    Mums latviešiem nav jālaiza savā valstī krieviem dirsas un jārunā viņu valodā. Lai mācās viņi! Mums nav pienākums viņiem atvieglot dzīvi un runāt krievu valodā. Tāpēc jau Latvija ir tādā caurumā salīdzinot ar igauņiem.
  • Rita
    +1 +1 0

    Rita

    VAI TAD MINISTRS VAINĪGS, KA PAŠI NEIZVĒLĒJĀS MĀCĪTIES KRIEVU VALODU? Mans dēls to iemācījās uz ielas un mācījās arī skolā, viņam nav nekādu problēmu sarunāties ar saviem klientiem. Viņš man arī teica, ka nemācīsies, bet es paskaidroju īsi un konkrēti."Tu stāvēsi uz ielas, pienāks krievi un runās, ka vajag tevi iekaustīt, bet tu nesapratīsi ko viņi runā un dabūsi pa mizu. Vai tu to gribi?" Nē negribu un vienas vasaras laikā runāja tik labi, ka skolā skolotāja pat pajautāja, kurš ģimenē ir krievs, tētis vai mamma?
  • jana
    +1 +1 0

    jana

    " vaš sobačij jazik ņe budu učiķ" var dzirdēt latviešu valodas skolotājas/i no skolēniem krievu skolās, arī šodien. Viņiem eksistē tikai Krievijas informatīvā telpa un "naš prezident Putin". Kad izaug, tie 9.maija dzerstiņa dalībnieki. Par pilsoņiem- tikai ar labām latviešu valodas zināšanām; nevis kā pašlaik - internetā visas atbildes, atliek tikai "iekalt" nedaudz vēstures faktu un mazliet prast rakstīt, ko pēc pilsonības iegūšanas uzreiz aizmirst. Viss Iļģuciems pilns ar tādiem "pilsoņiem".

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl