Latviešiem laimi rada veselība un mājvieta, noskaidrots aptaujā

2 komentāri

Kas vajadzīgs latvietim pilnai laimei? Uz šo jautājumu atbildes nesen meklētas starptautiskā aptaujā. Secināts, ka latviešiem galvenais ir laba veselība, tai seko mājvieta un uzturēšanās vide. Tieši dzīvesvietu par vienu no laimes avotiem Latvijā saukuši visbiežāk. Kopumā gan, salīdzinot ar Skandināviju, Latvijā laimes indekss ir zemāks.

Laimes indeksu nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava” noskaidroja astoņās valstīs, kur aptaujāja vairāk nekā astoņus tūkstošus cilvēku. Lielāko laimi latviešiem rada laba veselība. Daudz mazāk tā atkarīga no finansiālās situācijas, tā rāda pētījums. Bet trešdaļai laimes sajūtu dod mājvieta. Tas ir lielākais rādītājs starp valstīm, kur aptauja veikta.

“Tā ir tuvākā apkārtne, tas ir dzīvoklis. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem vispār starp mūsu pētījuma valstīm. Tieši Latvijā šī dzīvesvieta ir pati svarīgākā. Nākamie ir igauņi, viņiem tā ietekme ir 25%,” saka “Bonava Latvia” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Lai būtu laimīgi savā dzīvesvietā, latviešiem ir svarīga apkaime, kurā dzīvo, arī tās prestižs. Nozīmīgs ir infrastruktūras tuvums  – veikali, skolas, bērnudārzs, pakalpojumu pieejamība. Bet vissvarīgākā tomēr ir drošība.

“Un šeit ir interesants aspekts, ko nozīmē drošība Latvijā un Skandināvijā. Tad Latvijā tas tipiskā izpratnē ir žogs, kad māja būs iežogota, bērni būs drošībā un neviens man netiks klāt. Savukārt, Skandināvijā cilvēks dzīves vietu vairāk uzskata par drošu, ja pazīst kaimiņus.”

Arī pilsētplānošanas eksperts Neils Balgalis ir pārliecināts, ka pilsētvide, kurā dzīvojam vai ikdienā uzturamies, cilvēkos var radīt emocijas, kas pielīdzināmas laimes sajūtai: “Cik pilsētu, tik sajūtu. Cik apkaimju, tik sajūtu. Cik cilvēku, tik sajūtu. Atrast to īsto sajūtu, to savējo, to man liekas, ka var atrast katrā pilsētā.”

Jo pilsētas īstais spēks ir daudzveidībā, uzskata Balgalis. Ir vairāki priekšnoteikumi, lai iedzīvotāji būtu apmierināti ar savu dzīvesvietu. Viens no tiem ir zaļo zonu daudzums un tuvums dzīvesvietai: “Vai tev ir blakus kaut kas līdzīgs Vērmanes dārzam, Ziedoņdārzam, Viesturdārzam, Daugavai. Ja ne tieši blakus, tad piecu minūšu sasniedzamības laikā. Un tu aizej pa tādu ērtu vietu. Otra lieta ir tā iekšējā apkaimes daudzveidība. Jo atzīsimies, neviens negrib dzīvot tikai daudzstāvu māju blokos, skatīties uz stāvvietā esošām mašīnām.”

Tālāk seko pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, lai no mājvietas jebkur varētu nokļūt ērti. Pilsētplānošanas eksperts uzskata, ka arī Rīgai, kur dzīvo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, ir iespēja kļūt par vietu, kur vairāk cilvēku savas mājvietas nosauktu par vienu no laimes avotiem.

“Rīgai ir superīgs pamats, kurš gadiem ir nekopts. Un tieši mazās lietas. Ja mēs paņemtu vienu lielu infrastruktūras objektu – 20 vai 30 miljonu vērtībā – un viņu pārvērstu mazos projektos tieši apkaimju uzlabošanai, savienojumos, zaļais, vietējais. Un, klau, mēs esam pavisam citā pilsētā. Mēs to varam izdarīt trīs gadu laikā.”

Pētījumā gan arī noskaidrots, ka iedzīvotāji no dzīvesvietas vēlas saņemt to, kas nav iespējams. Piemēram, mieru un dabas tuvumu, vienlaikus saņemot arī visus lielpilsētas sniegtos pakalpojumus un iespējas.