Latvieši Anglijā steigā kārto britu pilsonību

1 komentārs
Latvieši Anglijā steigā kārto britu pilsonību
LNT

Lielbritānijā dzīvojošie latvieši un citi imigranti no Austrumeiropas steigā kārto britu pilsonību un pastāvīgo iedzīvotāju kartes, lai nodrošinātos pret negatīvajām sekām gadījumā, ja Lielbritānija tomēr izstājas no Eiropas Savienības. Šādu tendenci LNT Ziņām apstiprināja Latvijas vēstniecībā Londonā un juridiskie konsultanti. Šovakar turpinām speciālreportāžu sēriju no Londonas, Mančestras un Spaldingas.

Iegūstot Lielbritānijas pastāvīgā rezidenta karti vai britu pilsonību, šie latvieši cer baudīt pilnīgi tādas pašas tiesības kā Lielbritānijā dzimušie un būt pilnībā pasargāti no jebkuriem satricinājumiem pēc referenduma.

Barneta. Londonas ziemeļu rajons. Te dzīvo arhitekte Madara, biznesa attīstības eksperts Agris un viņu mazulis. Pasīva noskatīšanās, kā briti izlems imigrantu likteni, nav pa prātam.

Lai nodrošinātos pret iespējamajām negatīvajām sekām, ja Lielbritānija tiešām izstājas no Eiropas Savienības, Veinbergu ģimene plāno kārtot britu pilsonību.

Līdzās Latvijas nolikt blakus britu pasi drīz varēs tētis Agris un pirms trim mēnešiem piedzimusī Matilda. Saņemts jau apstiprinājums, ka naturalizēšanās atļaujas izvērtēšana sākta.

Video

Madara cer, ka ar vīra un bērna britu pilsonībām pietiks, lai arī viņa varētu justies stabili gadījumā, ja Lielbritānijai tomēr izstāsies no Eiropas Savienības. Britu pilsonības nokārtošana pieaugušajiem maksā 1236 mārciņas un bērnam 936 mārciņas.

“Referenduma izsludināšana mūsu ģimenei deva lielas pārdomas. Tas ir tā – katram gadījumam -, un paldies Dievam, ka mums šobrīd ir iespēja turēt divas pilsonības, līdz ar to tas daudz ko dod,” teic Madara.

Madaras vīrs Agris vērtē – imigrantu vēlme steigā nokārtot britu pilsonību kā reakcija uz referenduma ir izteikti liela. Ja agrāk apstiprinājumu no britu Iekšlietu ministrijas varēja saņemt sešu nedēļu laikā, tagad jāgaida mēnešiem ilgi.

“Varbūt tas varētu notikt, ka Anglija izstājas no Eiropas Savienības, un pēc tam būs grūtāk iegūt pilsonību, un, iespējams, varētu būt problēmas ar darbu vai kādas citas sekas. Un arī tāds faktors kā valsts pensija,” saka Agris.

Cik daudz latviešu imigrantu Lielbritānijā jau ir pārgājuši arī britu pilsonībā, Latvijas vēstniecībai Londonā īstas statistikas nemaz nav. Taču kā indikatīvs rādītājs, ka interese nokārtot britu pilsonību pieaug, ir apliecinājums, ka šeit konsulārajā daļā pieaug pieprasīto izziņu skaits no Latvijas, piemēram, par iepriekšējo sodāmību Latvijā.

Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā Andris Teikmanis norāda: “Mēs varam secināt, ka ir kāda daļa, kas to dara, jo sūdzas par britu iestāžu ļoti lēno darbu, jo, paņemot pasi uz Iekšlietu ministriju, kārtojot šo rezidenta vai pavalstnieka statusu, šī pase tiek paņemta uz pusgadu. Tad viņi nekur nevar braukt, tad viņiem nav dokumenta, lai aizceļotu uz Latviju”.

Pieteikties Apvienotās Karalistes pilsonībai var, ja te nodzīvoti vismaz pieci gadi, pēdējo 12 mēnešu laikā ārpus valsts nav pavadītas vairāk nekā 90 dienas un nav veikti likumpārkāpumi. Britu pilsonību var iegūt Lielbritānijā dzimušie bērni.

Pie latviešu juridiskās konsultantes Anglijas vidienes mazpilsētā Spaldingā vizītē ieradusies Anastasija, kura tieši gaida britu pilsonības eksāmenu.

“Man ir grāmata, es mācos visus, visus testus, visus jautājumus, vēsture arī, protams, jāzina. Visa Anglijas vēsture no Bronzas laikmeta līdz mūsdienām. Es esmu pārliecināta uz 100%, citādāk nevar būt. Ja jau tu šaubies, tad nav ko iet vispār,” stāsta Spaldingas iedzīvotāja Anastasija.

Lai arī pēc darba īsti vairs nav spēka, tomēr sagatavoties britu pilsonības eksāmenam Anastasiju motivē bailes, ko rada pirms referenduma debatēs dzirdamie eiroskeptiskie un pret imigrantiem vērstie politiķi. Viņi iezīmē drūmu ikdienu iebraucējiem pēc izstāšanās.

“Es paātrināju to domu par pilsonību, jo ir referendums, un, ja tomēr Anglijas izstāsies no Eiropas Savienības, tad latviešiem būtu tā kā pagrūti drusciņ šeit,” norāda Spaldingas iedzīvotāja.

Anastasija decembrī vispirms nokārtoja pastāvīgā rezidenta karti. Tas ir pirmais dokuments, kas obligāti ir jāiegūst visiem, kuri vēlas tālāk jau kārtot britu pilsonību. Iesniegt papīrus pilsonības iegūšanai var 12 mēnešus pēc pastāvīgā rezidenta kartes saņemšanas.

Mančestras priekšpilsētā Oldemā dzīvojošā latviete Ineta ar sava angļu drauga palīdzību tikko veiksmīgi aizpildījusi 85 lappuses biezo anketu, lai pieteiktos pastāvīga rezidenta kartei un iesniegusi virkni obligātos dokumentus – nomaksāto nodokļu izraksts, bankas izrakstus, algas lapiņas, fiksētos rēķinus un virkni citus pierādījumus. Ineta cer, – viņai ar rezidenta karti pietiks.

Mančestras dzīvotāja Ineta Palsiņa atzīst: “Es taisu, jo nezinu, kāda būs nākotne Anglijā, kaut gan ir visi oficiālie dokumenti darbam. Lai būtu drošs un arī par pensiju domājot, es nolēmu to taisīt. Latvijā manā vecumā nebūs arī tāpat nākotnes”.

  • Lielbritānijas pastāvīgā rezidenta karte oficiāli apstiprina, ka Apvienotajā Karalistē ir nodzīvoti vismaz pieci gadi. Šo apstiprinājumu arvien vairāk sāk pieprasīt britu iestādes, lai piešķirtu sociālos pabalstus iebraucējiem. 

Tendenci, ka imigranti steigā kārto šos dokumentus, izjūt latviešu juridiskā konsultante Laima Brencs Anglijas pilsētā Spaldingā. Viņa imigrantu noskaņojumu raksturo īsi.

Nepieciešamību pat pēc pastāvīgā rezidenta kartes iebraucējiem apliecina britu iestāžu pēdējā laika nepatīkamā rīcība – arvien vairāk tiek atteikti sociālie pabalsti, jo imigranti nespēj pierādīt, cik ilgi nodzīvojuši Anglijā.

“Protams, ka es zinu, kā to apiet, apelēt, un mēs arī vinnēsim, es zinu to. Bet kam tas bija vajadzīgs. Cilvēks ir pilnīgā depresijā,” norāda Brencs.

1 komentārs