“Latvian Literature” darbībai nepieciešami 400 000 eiro

2 komentāri

Grāmatniecības nozare ir neziņā par turpmāko finansējumu Latvijas literatūras eksportam un starptautiskajai sadarbībai. Lai arī izdevēji, autori un literārie aģenti akcentējuši, ka dalība Londonas grāmatu tirgū attaisnojusies ar uzviju, turpmākajos gados nozares attīstība atkarīga arī no valsts atbalsta.

Londonas grāmatu tirgus un gatavošanās šim pasākumam trīs gadu garumā Latvijas grāmatniecībai kalpojusi par nozīmīgu katapultu. To apliecinot paveiktie darbi – izdevēju un ārvalstu mediju vizītes, pašmāju autoru un profesionāļu festivālu apmeklējumi un publicitāte, kā arī 45 pārdotas darbu tiesības uz angļu valodu un vēl 111 tiesības – uz citām valodām, septiņi nozīmīgi kultūrvēsturiskie izdevumi angļu valodā, kā arī aptuveni 300 darbu paraugtulkojumi.

Gan izdevēji, gan autori atzīst, ka šos panākumus nodrošinājusi īpaši izveidotā platforma ”Latvian Literature”.

“Ārkārtīgi būtiski, lai būtu Latvijas nacionālais stends. Lai Latvijas nacionālajā stendā būtu redzamas Latvijas izdotās grāmatas, lai tur būtu sastopami mūsu autori un izdevēji. Un tā ir viena no tādām ilgtermiņa lietām, kur nepietiek tikai ar vēlēšanos, kur vajadzīga arī nauda, lai to varētu finansēt,” stāsta izdevniecības ”Latvijas Mediji” direktore Evija Veide.

Izdevējiem pašiem izveidot un apmaksāt šādu stendu, kā arī segt dalības izdevumus starptautiskās izstādēs esot praktiski neiespējami augsto izmaksu dēļ. Arī autoriem un ilustratoriem valsts atbalsts ir bijusi nopietna platforma izejai uz ārvalstu tirgiem, jo saviem spēkiem ieinteresēt ārvalstu izdevējus par saviem darbiem esot kā cīņa ar vējdzirnavām.

“Katram autoram ir nepieciešams laiks, lai radītu savus mākslas darbus, un, ja viņam tā vietā ir jānodarbojas ar menedžmentu, sevi pašam jāpārstāv, pašam jādodas uz izstādēm, pašam jāpārdod savi darbi, ir skaidrs, ka viņš varēs fiziski izdarīt daudz mazāk, pat, ja viņam piemistu talants pārdot sava darba tiesības,” uzsver ilustratore, grāmatu autore Rūta Briede.

Trīs gadu garumā platforma ”Latvian Literature” valsts simtgades kontekstā rīkojusies ar vidēji 450 000-500 000 eiro gadā. Nākamgad pastāv risks atgriezties pie 2015. gada finansējuma – 72 000 eiro apmērā, kas būtu vismaz seškārtīgs samazinājums.

“Lietuvā šis skaitlis ir 440 000 gadā, Igaunijā tie ir 732 000 gadā, Somijā tas ir pusotrs miljons, Polijā – 1,6miljoni. Viņiem ir arī ilgāka tradīcija, kas nozīmē, ka viņiem ir ilgāka sadarbība ar šiem te izdevējiem, viņi ir zināmāki un atpazīstamāki starptautiskajos grāmatu tirgos, un, piemēram, ciparu izteiksmē Igaunijā ik gadus iznāk ap 100 grāmatām ārvalstīs, kur mums pagājušajā gadā bija rekords – 57,” akcentē “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.

Aptuveni pusmiljonu eiro platforma cer saņemt no Kultūras ministrijas kā pastāvīgu un garantētu finansējumu turpmākajiem gadiem. Kultūras ministre atzīst, ka līdz šim nozarei trūcis sistēmisks valsts atbalsts.

“Optimālā situācija būtu tāda, ka vismaz 20 latviešu literātu darbi gadā būtu jātulko un jāpiedalās 3-4 augsta mēroga grāmatniecības izstādēs. Šajā gadā mēs esam plānojuši finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda ietvaros Latvijas valsts simtgades mērķa programmā, bet esam pieprasījuši finansējumu 2020. gadam un vēlamies panākt, ka tā ir pastāvīga valsts budžeta izdevumu pozīcija. Šogad mēs plānojam 100 000,” norāda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Nākamā gada valsts budžeta prioritātēs 2020., 2021. un 2022. gadam Kultūras ministrija literatūras eksportam pieprasīs 277 000 eiro. Ministrija paredz, ka vēl daļu trūkstošā finansējuma varētu smelties no Ventspils Starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī, veidojot kopīgus sadarbības projektus ar Baltijas Kultūras fondu.

2 komentāri