Latgalē top Viestura Kairiša jaunā filma latgaliešu valodā “Pilsēta pie upes”

1 komentārs
Latgalē top Viestura Kairiša jaunā filma latgaliešu valodā “Pilsēta pie upes”

Jaunu cilvēku jutekliskuma un humora caurvīts traģiska laika posma Latvijā atspoguļojums. Šāda stāsta ekranizējums šobrīd top Latgalē. Tā būs režisora Viestura Kairiša versija par Gunāra Janovska romānu “Pilsēta pie upes”.

Kā allaž, Kairišs uzņēmies vairākus riskus, neizdabājot sabiedrībai. Piemēram, filma top par spīti tam, ka ilgi viņa ideja netika atzīta par labu.

Atsevišķas ieliņas Daugavpilī sestdien pārvērtās teju līdz nepazīšanai. Sastopam padomju laikam raksturīgās drēbēs tērptus cilvēkus un arī nacistus, šur tur dzīvojamās mājas rotā ielu nosaukumi latgaļu valodā, cilvēki uz ielas pārģērbjas, frizējas, un tam visam pa vidu kursē kravas vilciens.

Viss šis kokteilis jau pavisam drīz pārvērtīsies apjomīgā stāstā – Gunara Janovska romāna “Pilsēta pie upes” ekranizējumā. Šo darbu režisors Kairišs vizualizēt vēlējies jau sen. Taču iepriekš viņa sapnis nav uzrunājis citus. “Simtgadē mūs neatbalstīja, atzina par sliktiem. Tad es arī kaut kā tā domāju, ka nē, varbūt tiešām tā ideja nav tik laba. Tad mūs vēlreiz neatbalstīja. Bet tad es vēlreiz pārskatīju, un man joprojām likās, ka šī tomēr ir ļoti spēcīga ideja, tad es tomēr nolēmu paturēt savu viedokli par svarīgāku nekā citu cilvēku viedokli un turpināju pastāvēt.”

Nu Kairiša ideja guvusi gan Nacionālā Kino centra, gan Čehijas valsts kino fonda atbalstu. Stāsta darbība notiek laika posmā no 30. gadu sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām, periodā, kad piedzīvoti tā sauktie Ulmaņa laiki, padomju okupācija un deportācija, nacistu iebrukums un holokausts. Taču, neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir traģisks, to caurvij jaunu cilvēku jutekliskums un pat humors.

Režisors riskē ne vien ar to, ka stāsta forma auditorijai varētu nebūt pa prātam, vai, piemēram, ar latgaliešu valodu, kurā filma top, bet arī galveno lomu uzticot kādam, kuram kino pasaule ir pavisam sveša. Proti, jaunietim no Gaigalavas, kurš uz lomu atlasi devies vien intereses pēc cerībā tikt kādā masu skatā.

Dāvim Suharevskim ir jāatveido jauneklis, kuram ne vien jātiek skaidrībā par savām jūtām pret ebreju meiteni Zislu un skaisto aptiekāra meitu Naigu, bet arī jāspēj izdzīvot sarežģītajos un biežo politisko varu maiņu laikos, maizi pelnot, pārkrāsojot pilsētas šiltītes.

Galveno varoņu atveidotāju vidū ir arī Nacionālā teātra aktrise Agnese Cīrule, daudzu iemīļotais Gundars Āboliņš, aktrise no Čehijas Brigita Cmutova un leģendārais lietuviešu aktieris Jozs Budraitis.

Viena no sestdien uzņemtajām ainām norisinās padomju laikos. Kāds galvenos varoņus ir pabrīdinājis, ka viņi ir iekļauti deportējamo sarakstā, tādēļ viņiem laikus izdodas paslēpties. Iznākuši no šīs vārtrūmes, viņi vien nolūkojas, kā bez viņiem aizbrauc vilciens.

Bet pusstundu vēlāk un divus kvartālus tālāk esam jau nonākuši 1941. gadā, kad pie varas nākuši nacisti. Pie tā, lai šo ar daudzām stipri atšķirīgām detaļām bagāto stāstu varētu izstāstīt precīzi strādā kupla komanda.

Filmas producents Guntis Trekteris norāda, ka lielākais ienaidnieks filmēšanā ir laika apstākļi. Proti, bargajā ziemā neizdevās nofilmēt ainu ar kuģi upē, jo tā aizsala, savukārt šajā vasarā ūdens līmenis ir pusotru metru zemāks, nekā parasti, kas atkal kuģa pārvietošanos padara teju neiespējamu. Taču, spītējot visām likstām, ir nofilmēta jau vairāk nekā puse materiālu un paredzēts, ka uz lielajiem ekrāniem “Pilsēta pie upes” nonāks 2020. gada sākumā.

Režisors vien piebilst, ka vērīgākie filmā saskatīs arī mūsdienu Latvijas sabiedrības problēmu atblāzmu.

1 komentārs