Landsberģis: Sliktākais scenārijs ir intervence, militāra ielaušanās

Komentāri

Gatavošanās ļaunākajam – tā var raksturot Baltijas valstu un Polijas centienus palielināt NATO spēku klātbūtni reģionā. Pamatuzdevums ir nodrošināt, lai Krievijas politiskajai elitei pat neienāktu prātā apdraudēt Baltijas valstu neatkarību, taču jau tas vien nozīmē, ka draudi pastāv un tos uztver nopietni.

Krievijas neprognozējamību palielina tas, ka tās turpmākā rīcība lielā mērā ir atkarīga nevis no kolektīvi pieņemtiem lēmumiem, bet viena cilvēka – prezidenta Vladimira Putina.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem un ilggadējais Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis piekrīt, ka Putins nevilcinātos ar militāru triecienu ne tikai Ukrainai, bet arī citiem kaimiņiem, ja tai būtu tāda iespēja un pareizie apstākļi.

Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Sliktākais scenārijs ir intervence, militāra ielaušanās. Varbūt ne tāds kā 40.gadā, kad tika ieņemta visa valsts. Tagad tiek izmantoti citi veidi, tiek ieņemtas valstu daļas, cerot izraisīt destrukciju, tās padarīt nedzīvīgas, neefektīvas, pazemotas, iepotēt bezspēcības sajūtu. Tas ir bīstami, vēl jo vairāk tāpēc, ka uzvedībai un runām nav īpaši lielas racionalitātes.

 

Igaunijas ārpolitikas institūta direktors Andress Kasekamps uzskata, ka Ukrainā Putins uzvar. Un viņš īstermiņā uzvarētu arī tad, ja pievērstos Moldovai vai Baltkrievijai, kas atrodas ārpus NATO. Kremļa saminieka ilgtermiņa plāns ir ASV novēršanās no Eiropas un Eiropas iekšējā sašķelšana, lai padarītu sev brīvas rokas.

Lasi vēl