Lai operatīvāk nokļūtu pie pacientiem, Sabiles iedzīvotājiem tagad ir sava ātrās palīdzības ekipāža

3 komentāri
Lai operatīvāk nokļūtu pie pacientiem, Sabiles iedzīvotājiem tagad ir sava ātrās palīdzības ekipāža
RŪDOLFS KRIEVIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Lai kritiskās situācijās mediķi ātrāk nokļūtu pie pacientiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izpleš savu tīklu Latvijā, tostarp Sabilē izveidots jauns bāzes punkts. Sabile līdz šim bija viens no tā sauktajiem “baltajiem plankumiem”. Šādas vietas, kur mediķiem grūti ierasties laikus gan joprojām pastāv arī citviet Latvijā.

Vēl pagājušajā nedēļā Sabile atradās tā sauktā Kurzemes “baltā plankuma” pašā viducī. Uz šejieni mediķi palīdzēt cilvēkiem steidzās no Kandavas, Talsiem vai pat 50 kilometru attālās Kuldīgas un tāpēc ne vienmēr pie pacientiem spējuši ierasties laikus. Tas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc šeit lemts izveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu.

Punkts kopš 5. maija izvietots pašā Sabiles centrā, pilsētas pārvaldes ēkas pirmajā stāvā.  Te ikdienu dežurē viens vai divi mediķi un  autovadītājs. Maiņa rotē ik pēc 24 stundām.

Dienā, kad TV3 Ziņas ir Sabilē, strādā brigāde no Kuldīgas. Mediķi jau bijuši vienā izsaukumā un tikai pēcpusdienā pirmo reizi ierodas jaunajā darba vietā.

Sabilē un tās apkārtnē pērn bijuši teju seši simti izsaukumu un uz lielu daļu no tiem mediķi nespēja ierasties likumā noteiktajās 15 vai 25 minūtēs. Arī Sabiles pārvaldes vadītājs to ir novērojis un atzīst, tagad apkārtnē dzīvojošajiem būs lielāka drošības sajūta, jo neatliekamo palīdzību saņems ātrāk.

“Iegūstam laiku, un laiks ir ļoti svarīga lieta. Līdz šim brīdim bija jābrauc, ja bija vajadzīga šī palīdzība, no Talsiem, Kuldīgas vai citurienes. Tie ir kilometri, tas ir laiks. Tātad, maniem iedzīvotājiem, tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, vajadzētu būt lielākais drošības sajūtai, attiecībā uz savu veselības stāvokli,” norāda Sabiles pilsētas pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs.

Šāda tipa brigādes darbojas pēc pirmā reaģētāja principa – izsaukuma vietā ierodas pirmā, jo atrodas notikuma vietai vistuvāk.

“Mums ir defibrilators, sūknis, perfuzors ar kuru mēs varam mērīt un laist medikamentus attiecīgajā ātrumā. Te ir materiāli, medikamenti, traumu glābšanai,” stāsta NMPD ārsta palīdze Baiba Biksone.

Ja paši nespēj tikt galā, nepieciešamības gadījumā vai īpaši kritiskās situācijās, tām no tuvākajiem punktiem palīgā steidz citas brigādes. Šādi neatliekamās palīdzības punkti pērn izveidoti arī Pāvilostā, Jaunjelgavā, Murmastienē, Dricānos un Sinolē, bet šogad bez Sabiles arī Ikšķilē.

Viena punkta izveide un uzturēšana ik gadu izmaksā aptuveni 250 000 eiro, stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule. Taču katrs jauns brigāžu punkts ne tikai uzlabojot kopējo brigāžu izvietojuma tīklu Latvijā, bet arī var būt kritiski svarīgs, lai glābtu dzīvības.

“Ilustratīvi, ja cilvēks aizrijās Sabilē ar šašliku, tad brigāde pie viņa ieradās, nu, 20 minūtēs. Tad varēja vairs arī neatbraukt, tam nav nozīmes. Pašlaik, ja situācija ir notikusi, viņi var ierasties divu, trīs minūšu laikā un šī dzīvība ir glābta,” skaidro Cipule.

Brigādes būtu nepieciešams izvietot vēl citviet Latvijā, atzīst NMPD vadītāja. Piemēram, vasaras sezonā Salacgrīvas novada Tūjas apkaimē. Tāpat operatīvie dati rādot, ka izsaukumu ir daudz, bet mediķi nespēj tajos ierasties laikus Cesvaines apkārtnē.

“”Baltie plankumi”, protams, Latvijā vēl aizvien ir, bet galvenais uz ko mēs vēršam uzmanību ir arī izsaukumu skaits. Otrkārt, kur bija viskritiskākā situācija, katrā reģionā izvērtējot tieši operativitātes rādītājus. Protams, ir vietas, kur mēs izpildām ļoti slikti operativitātes rādītājus, bet, iespējams, veicam divus izsaukumus gadā, kas uz kopēja fona nebūtu tik svarīgi tieši uz līdzekļu izlietojuma viedokļa,” vērš uzmanību NMPD vadītāja.

Jaunu NMPD brigāžu punktu izveidē svarīgs faktors ir arī personāla pieejamība. Un mediķu trūkums bieži vien ir lielākais šķērslis, kādēļ vietās, kur būtu nepieciešama neatliekamās palīdzības brigāde, tā tomēr šobrīd netiek izveidota.