Lai noturētu skolēnus, pašvaldības maksā par labu mācīšanos

0 Komentāru
Lai noturētu skolēnus, pašvaldības maksā par labu mācīšanos

Cenšoties piesaistīt skolēnus savām novadu skolām vai vismaz noturēt esošos, daudzas Latvijas pašvaldības no saviem budžetiem ik mēnesi maksā stipendijas vidusskolēniem. Prēmijas tiek saņemtas par labām sekmēm mācībās. Atkarībā no pašvaldību rocības stipendiju apmēri svārstās no 10 līdz pat 50 eiro mēnesī. Turklāt šajā savdabīgajā konkurencē ierauti tiek visi blakus novadi un pilsētas, baidoties, ka skolēni aizplūdis tur, kur viņiem vairāk maksā.

Uz spēles vidusskolu slēgšana

Prēmijas maksā 9.-12. klašu audzēkņiem. Kā norāda lielākajā daļā pašvaldību domēs, tādā veidā jaunieši tiek stimulēti apgūt vidējo izglītību. Īpaši svarīgi tas ir lauku reģionos, kur vidusskolu pastāvēšana atkarīga no tā, vai tiks nokomplektētas klases. Samazinoties bērnu skaitam, daudzām pašvaldībām priekšā ir sāpīga izšķiršanās par skolu tīklu optimizāciju, vidusskolu slēgšanu vai to atstāšanu tikai pilsētās. Savukārt Pierīgas pašvaldības atzīst, ka tām nākas konkurēt ar prestižām Rīgas skolām, tādēļ ar stipendiju palīdzību iespējams noturēt labākos skolēnus.

Maksā arī par sešiniekiem

Kritēriji, pēc kuriem nosaka prēmiju piešķiršanu, katrā pašvaldībā nedaudz atšķiras. Kamēr dažos novados stipendijas maksā tikai tad, ja vidējā atzīme nav zemāka par 7,5 ballēm, citās prēmiju piešķir arī tad, ja vidējā atzīme ir 6. Ir pašvaldības, kas noteikušas arī papildu prasības, piemēram, nedrīkst būt neattaisnoti stundu kavējumi un skolēnam jābūt sabiedriski aktīvam, jāpiedalās pulciņos.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Ineta Juhņēviča uzskata, ka skolēnu motivēšana uz izciliem sasniegumiem ir apsveicama. Taču jautājums, vai skolēnu skaitam turpinot samazināties, līdzi nesaruks uzrādāmo sekmju latiņa? Tad prēmēšana var aiziet līdz absurdam, ka bērniem maskā par to vien, ka viņi iet skolā.

Ineta Juhņēviča
Valsts Izglītības kvalitātes dienesta vadītāja

Vai ir korekti skolēniem maksāt par to, ka viņi nopelna sešinieku, kas nav desmit baļļu sistēmā augstākais vērtējums? Šeit vajadzētu uzklausīt pašvaldības argumentus. Ja viņi to dara tikai tāpēc, lai piesaistītu skolēnus vai atņemtu skolēnus citām pašvaldībām, droši vien, ka tas nebūtu tas labākais iemesls.

Pēc Juhņēvičas domām, pastāv arī risks, ka skolotāji aiz līdzjūtības pret atsevišķiem, trūcīgākiem skolēniem, apzināti pavelk atzīmes uz augšu, lai audzēknis saņemtu kādu finansiālu pabalstu.

Pašvaldības cīnās par katru skolēnu

Tā, piemēram, Rundāles novada mērs Aivars Okmanis neslēpj, ka skolēnu prēmēšanas mērķis nav tikai motivēt jauniešus mācīties labāk. Tā ir arī cīņa ar citām pašvaldībām par skolēnu skaitu.

Aivars Okmanis
Rundāles novada pašvaldības mērs

Cīņa par skolēnu ir objektīva realitāte, jo tās ir arī pedagogu algas, tās ir pedagogu darba vietas. Runa ir par vispār skolas pastāvēšanu. Un, ja ir skolas pastāvēšanas, tad arī attiecīgi apdzīvotas vietas pastāvēšana. Mums nav bijis risks, ka jāslēdz vidusskolu, jo nav skolēnu. Domāju, ka viens no faktoriem ir tas, ka mēs viņus šādi atbalstām.

Savdabīgās konkurences dēļ, par mācīšanos maksā arī blakus esošā Bauska. Taču tik dāsnas prēmijas kā Rundāle tā nevar atļauties, jo novadā ir krietni vairāk skolēnu. Bauska sāk prēmēt, ja vidējā atzīme ir septiņas balles. Maksimālā stipendija – 15 eiro.

Raitis Ābelnieks
Bauskas mērs
Ņemot vērā, ka nauda seko skolēniem, tad attiecīgi situācijā, kad samazinās skolu skaits, tad arī cīņa par skolēniem ir. Ir pašvaldības, kur pat transports brauc citas pašvaldības teritorijā un skolēnus ved uz savu skolu. Mums ar Rundāli tā nav, ka mēs brauktu Rundāles novadā pēc skolēniem un viņi mūsējā.

0 Komentāru