“Lai neatkrīt atpakaļ ēnā!”; VID bažas par drastiskajām izmaiņām mikrouzņēmumos

6 komentāri

Asas diskusijas publiskajā telpā ir par nākamgad gaidāmajām izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā. Valsts plāno šo uzņēmējdarbības formu padarīt neizdevīgāku. Tas saniknojis mazos uzņēmējus.

Uzkopšanas darbinieki, grafiskie dizaineri, fotogrāfi, filmētāji, grāmatveži un taksisti – šo profesiju pārstāvji pēc Finanšu ministrijas datiem, ir visbiežāk sastopami starp mikrouzņēmuma nodokļu (MUN) maksātājiem. Vidējais apgrozījums gadā mikrouzņēmumam ir 15 000 eiro, alga – 525 eiro mēnesī. Runas par nodokļu izmaiņām, kas varētu būt nākamajā gadā, daudzus mikrouzņēmējus saniknojušas. Izmaiņas solās būt drastiskas.

Pašreizējā izmaiņu versija paredz, ka atļautais apgrozījums no pašreizējiem 40 000 eiro gadā saruks uz pusi. Mikrouzņēmuma nodoklis kāps no pašreizējiem 15% uz 25%. Ja apgrozījums pārsniegts – jāmaksā papildus 40%, pašreizējā 20% uzcenojuma vietā. Un būtiskākais – darbinieku skaits no pašreiz atļautajiem pieciem, saruks līdz vienam.

Videofilmētājam Jānim šīs izmaiņas liek domāt par sava mikrouzņēmuma likvidēšanu.

“Jau vairāk nekā divus gadus nodarbojos ar video, foto pakalpojumiem, divus gadus man ir mikro statuss.  Esmu pieņēmis darbinieku, fotogrāfu, lai papildinātu pakalpojuma klāstu. Izmaiņas, kas paredzēts, ir nenormāli muļķīgas. Mans darbinieks zaudēs darbu. Arī tas, ka lielākie klienti ir juridiskas personas ,viņiem būs jāmaksā 25% pa virsu, tas viņiem ir ļoti neizdevīgi,” uzskata mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs Jānis Lesnieks.

Tiek apsvērtas vairākas idejas -biznesu juridiski pārcelt uz ārzemēm, vai meklēt citas uzņēmējdarbības formas. “Tikko parādījās tā informācija, uzsprāga “WhatsApp” čats. Mani draugi – dizaineri, viens fotopakalpojumus piedāvā, tamlīdzīgi. Ko tagad darīt? Ļoti liela daļa, vispār, no mikrouzņēmējiem, pāries ēnu ekonomikā,” uzskata Lesnieks.

Tik pat aktīvi soctīklos gaidāmās izmaiņas aizstāv citi uzņēmēji, kas uzskata –  jo ātrāk mikrouzņēmumiem piespiedīs beigt darbību, jo labāk kopējai ekonomikai.

“Taisnība ir tur, ka mikrouzņēmumi kropļo konkurenci, rada sociāli neaizsargātus cilvēkus . Kamēr tu kā muļķis maksā visus nodokļus, cits turpat blakus vienkārši sabāž visu kabatās un nemaksā neko,” paudusi uzņēmēja Inese Maleiko.

Tikmēr Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā norāda, ka MUN tālajā 2009. gadā tika radīts, lai veicinātu uzņēmējdarbību kopumā, mazinātu ēnu ekonomiku. Daļēji šis režīms mērķi ir sasniedzis, taču esot skaidrs, ka nepieciešama transformācija.

Viena no lielākajām diskusijām starp visām pusēm – nodokļu maksātājiem, politikas veidotājiem – sociālais bloks. Piedāvājam, ka noteikti būtu jāmaksā minimālās sociālās iemaksas, lai nodrošinātu īstermiņa pabalstus, ilgtermiņa nodrošinājumu pensiju sistēmai.

Par MUN izmaiņu iespējamam sekām satraukums arī Valsts ieņēmumu dienestā.

“Es ļoti ceru, ka tiks atrasts kāds kompensējošais nodokļu režīms mikro režīma vietā, lai šie uzņēmēji tomēr neatkrīt atpakaļ “ēnās”. Mēs redzam, ka šis režīms tomēr tiek izmantots nodokļu optimizācijai, tur ir daudzas jomas, profesijas, kur algas maksā stipri zem 720 eiro, tirgū par tādu naudu profesijas nestrādā,” norāda VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Iegrožojot mikrouzņēmumus iecerēts audzēt budžeta ieņēmumus par 50-70 miljonu eiro apmērā ik gadu, taču iesaistītās puses atzīst, ka priekšā vēl daudz diskusiju un sarunu, un kopējo viedokli iecerēts noformulēt līdz 31.maijam.