Lai izbeigtu strīdus par dalītā īpašuma nomu, TM piedāvā noteikt visiem vienādu 4% lielu maksājumu

1 komentārs

Vēl viens sarežģīts iepriekšējo gadu mantojums Latvijā ir dalītais īpašums, proti, daudzu Latvijas iedzīvotāju īpašumā esošie mitekļi atrodas uz cita īpašnieka zemes. 

Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi jaunu likumprojektu, kas, ja ne atrisinās šo problēmu, tad vismaz mazinās. Tā, piemēram, dažādās nomas maksas likmes plānots aizstāt ar vienu, un arī beidzot varētu arī izšķirt, kurš īpašnieks atbildīgs par gruntsgabala kopšanu un infrastruktūras izbūvi.

Piespiedu dalīto īpašumu problēma radās 1990. gados, kad likumdevējs ļāva savulaik padomju varas atņemto zemi atgūt īpašumā arī tiem, uz kuru zemes bija saceltas daudzdzīvokļu mājas. Tādēļ šobrīd Latvijā gandrīz 111 000 dzīvokļu atrodas uz zemes, kas pieder citiem, un dzīvokļu īpašnieki ir spiesti maksāt par to nomu.

Saeima dažādos laika posmos ir noteikusi dažādus regulējumus par to, cik liela šī nomas maksa var būt, bet Satversmes tiesa to vairākkārt atcēlusi, tādēļ šobrīd noma svārstās no 1,65% līdz vairāk nekā deviņiem procentiem no zemes kadastrālās vērtības. Tieslietu ministrija tagad piedāvā šo sistēmu vienkāršot un atvieglot.

“Ar to jau mēs dodam norādi, nosakot, kādas ir pusēm tiesības un pienākumi šajās attiecībās, un arī, protams, likumā noregulējot maksājamo kompensāciju par zemes lietošanas tiesību izmantošanu,” saka TM Cilvēktiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.

Ministrija grib dažādās nomas maksas aizstāt ar visiem vienādu maksājumu 4% apjomā no zemes kadastrālās vērtības. Turklāt skaidri nosakot, ka par zemes uzturēšanu atbildīgi ir uz tās esošo ēku īpašnieki, un viņiem arī ir tiesības uz tās celt palīgēkas un ievilkt komunikācijas, neprasot zemes īpašnieka atļauju. Pašreizējā kārtība, kad zemes un ēku īpašniekiem atsevišķi par to jāvienojas, nereti beidzas ar ilgstošu tiesāšanos.

“Mums ir rakstījuši cilvēki iesniegumus, kuri nevar ievilkt elektrību savā ēkā, tāpēc, ka viņiem ir nepieciešams zemes īpašnieka saskaņojums, un viņš to nedod, jo viņi ir konfliktā. Un vienīgais, ko puses var darīt, ir iet uz tiesu un pierādīt, ka šīs dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, lai arī nosauktas par nomu, ir īpašas,” teic TM jurists Toms Dreika.

Tāpat no desmit uz trīs gadiem paredzēts saīsināt arī noilgumu nomas maksas parādiem, kurus neviens nav centies piedzīt. Jāpiebilst, ka piespiedu dalītā īpašuma problēmu atrisināt ir grūti, jo savas bieži vien pretējās prioritātes aktīvi aizstāv gan zemju, gan dzīvokļu īpašnieki. Paredzams, ka tā notiks arī šoreiz. Zemju īpašnieku sākotnējais viedoklis par likumprojektu bija negatīvs.

“Atkal zemes īpašniekus mēģina ierobežot, apspiest, samazināt ienākumu. Ja skatāmies tīri gramatiski, katru vārdu un katru burtu likumprojektā, tad brīvostās izdalītu īpašumu atlīdzība dalīta ar divi. Šobrīd ir 5% plus nekustamā īpašuma nodoklis, projekts paredz 4% iekļaujot nodokli. Daudzdzīvokļu mājās ir viena cena, savrupmājās arī šobrīd 6%, likumprojekts paredz mazāk krietni,” norāda zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.

Tikmēr dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvis atgādināja, ka Saeima iepriekš centusies šo maksu noteikt 3% apjomā, bet kopumā iniciatīvu vērtēja atzinīgi.

“Principā 4% nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki nedaudz piekāpjas zemes īpašniekiem un objektīvi nedaudz piekāpjas arī zemes īpašnieki. 4% ir tāds kompromisa variants,” saka biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvis Gundars Ūdris.

Likumprojekts un skaidrojošie materiāli ir publicēti Tieslietu ministrijas mājaslapā un tā aicina cilvēkus, kuriem tas ir aktuāli, rakstveidā iesūtīt savu viedokli par likumprojektu līdz 4. aprīlim. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamgad ar gadu ilgu pārejas periodu. Jāpiebilst, ka šis likums regulēs aktuālo situāciju, bet plāni piespiedu dalīto īpašumu ar laiku izbeigt vispār nav atmesti. Tiesa gan, attiecīgais likumprojekts jau kopš 2015. gada ir iestrēdzis Saeimā.

1 komentārs