Lāču sirojumi Valkas pusē: ja meža zvērus neizdosies aizbiedēt, varētu lemt par to nomedīšanu

34 komentāri

Tiek domāts, kā varētu mēģināt no Valkas puses apdzīvotajām vietām padzīt lāčus, kuri sākuši apdraudēt iedzīvotājus. Valkas pašvaldībai dota atļauja dzīvniekus mēģināt aizbiedēt, izmantojot gaismas un trokšņu munīciju. Taču, ja tas nelīdzēs, netiek izslēgti arī kardināli risinājumi. Tostarp, lāču nomedīšana.

Šajās dienās Valkas novada Vijciema un Zvārtavas pagastā kopumā klejo divas lāču grupas. Par vienu pašvaldībai un Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) bažu nav – māte ar diviem lācēniem uzvedas sugai raksturīgi un vietējiem netraucē. Tomēr izbīli un raizes par savu drošību jau vairāku viensētu iedzīvotājiem radījuši divi citi pusaudžu lāči – tie nebaidās nākt māju pagalmos, izvanda atkritumus, laužas ēkās un apdraud cilvēkus.

Lasi vēl – Valkas pusē sākuši sirot lāči: dzīvnieki laužas iekšā mājās, apgāž atkritumu urnas un apdraud iedzīvotāju drošību

“Šie nav adekvāti dzīvnieki. Šie divi dzīvnieki ir pa pusei pieradināti, izlaisti pēc tam savvaļā un izrāda pavisam netipisku uzvedību. Es nevēlos nevienā brīdī vainot lāčus, jo visa šī problēma ir cilvēku, nevis lāču radīta. Jo, ja šie lāči bijuši turēti nebrīvē un pēc tam atlaisti atpakaļ, principā – šis cilvēks būtu krimināli sodāms,” par situāciju stāsta DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Līdz šim lāčus mēģināt izbiedēt ar dažādām metodēm, tomēr nekas no tā nav bijis traucēklis tiem regulāri mājsaimniecībās atgriezties. Tādēļ piektdien Valkas novads, saņēmis atļauju aizsargājamo dzīvnieku aizbiedēšanā izmantot arī nopietnākus atbaidīšanas rīkus.

“Mēs šeit runājam ne tikai par skaņu un gaismu, bet arī par gumijas lodēm, kas neievaino, bet izdara fiziskas sāpes. Jo faktiski esošie šāvieni gaisā ir pierādījuši, ka, ja nav sajūtas ļoti nepatīkamas, lācis paiet trīs metrus un atgriežas,” norāda  Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Novads plāno lāču atbaidīšanā piesaistīt gan vietējos medniekus, gan lūdzis Valsts policijas un Zemessardzes atbalstu. Tāpat pašvaldība plāno jau esošajās zvēru barotavās izvietot arī lāčiem paredzētu barību, cerot tos šādā veidā novirzīt uz nomaļākām barības meklējumu vietām.

Eksperti gan atzīst, neesot nekādas garantijas, ka pie cilvēkiem pieradinātos lāčus, šādas metodes spēs iedzīt atpakaļ mežā. Dabas aizsardzības pārvaldē atzīst, ja tiešām izvēlēta metode nestrādās – nākamais solis varētu būt atļauja aizsargājamos dzīvniekus nonāvēt.

DAP uzsver, ka lāči Latvija nav un nebūs medījama suga. Šī būtu izņēmuma situācija, ko paredz arī Dzīvnieku aizsardzības likums gadījumos, ja dzīvnieks apdraud cilvēku veselību un dzīvību.

“Tiklīdz ir pirmās izmēģinājuma reizes bijušas un mēs redzam, kāda ir šo dzīvnieku reakcija un. kas notiek, ja nemainās šī uzvedība un viss notiek pa vecam, tad cilvēku drošības dēļ, mums šie kardinālie lēmumi ir jāpieņem. Un tur mēs nevilcināmies,” pauž Strode.

Vienlaikus DAP apsvērta iespēja arī sirojošos lāčus izšķirt, tos iemidzinot. Tomēr šāda iespēja vērtēta, kā neprognozējama un pat bīstama, jo miega zāles neiedarbojas uzreiz. Tāpat neesot apsverama arī iespēja savvaļas zvērus ievietot kādā zooloģiskajā dārzā, jo šādu vietu Latvijā vienkārši nav.

“Ir jāapzinās, ka šie lāči, ja mums tāda patversme būtu, būtu piemēroti voljeri viņu turēšanai, tad viņu dzīve nebrīvē ir līdz pat 30 gadiem. Tas nozīmē, vienreiz viņus paņemot, mēs uzņemamies visu atbildību par lāčiem uz 30 gadiem,” teic Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.

Savukārt lāču nogādāšana kādā citā Eiropas valstī, lai gan ir potenciāli iespējama, prasītu vismaz trīs mēnešus.

34 komentāri