Kurš ar kuru? Partijas kaļ plānus par startu iespējamajās RD ārkārtas vēlēšanās

1 komentārs
Kurš ar kuru? Partijas kaļ plānus par startu iespējamajās RD ārkārtas vēlēšanās
ROMĀNS KOKŠAROVS, F64

Partijas palēnām pošas iespējamām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Vairāki valdību veidojošie politiskie spēki kaļ plānus par rīdzinieku balsīm cīnīties kopīgi. Turpretī galvaspilsētas līdzšinējo varas partiju “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” bloks nu ir izjucis un šoreiz katra gatava veidot savu kandidātu sarakstu.

Valdošās koalīcijas partijas Saeimā, kas Rīgas pašvaldībā sēž opozīcijā, apņēmušās arī galvaspilsētā ņemt varu savās rokās. Lai to panāktu, tās sākušas sarunas par spēku apvienošanu un Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas tiks rīkotas, startēt vienotā sarakstā.

“Ja partijas spēj iziet no savas komforta zonas un izveidot kopā kaut ko stiprāku un vienoties, un apliecināt reālā rīcībā, ka tās nešķiedīs spēkus uz savstarpēju konkurenci, bet uz lielo mērķi – uz varas maiņu, tas manuprāt ir signāls vēlētājiem, ka šī lieta ir svarīga Latvijas valstij, un ka ir vērts iet uz vēlēšanām un balsot,” saka VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Oficiāla vienošanās par kopīgu sarakstu vēl nav panākta, bet izskanējis, ka to, iespējams, veidotu “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija (JKP), ārpus saraksta atstājot “KPV LV”.

“Trīs partiju saraksts ir pietiekami sarežģīts pasākums, lai piesaistītu vēl ceturto, ar kuru vērtību izpratne un arī citas ideoloģiskas lietas nav diez ko tuvas. Arī programmu sastādīt ļoti dažādām partijām kopā būtu ļoti sarežģīti,” pauž JKP valdes locekle Juta Strīķe.

“Mēs pašlaik uzskatām, ka būtu labi izveidot uz nacionāli konservatīviem pamatiem bāzētu vienoto sarakstu. Pašlaik man ir grūti pateikt, vai “KPV LV” būtu raksturojama kā nacionāli konservatīva partija,” domā Dzintars.

Gatavību veidot kopīgu sarakstu ar citām partijām ir izteikusi arī apvienība “Attīstībai/Par!”.  “Mēs uzskatām, ka mums ir jādod rīdziniekiem iespēja balsot par atvērtu, eiropeisku un uz reformām orientētu sarakstu, lai Rīga tiešām atdzimtu kā eiropeiska, moderna pilsēta. Šajā sakarā mēs noteikti runāsim, mēs esam atvērtā dialogā ar citām partijām,” norāda partijas līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Vēlme apvienoties varētu būt skaidrojama ar to, ka partiju resursi ir izsmelti un tām trūkst spēcīgu kandidātu Rīgas mēra amatam.

“Ja nav līderu īsti padomā, tad sāk runāt par apvienošanos, jo tad var vienu līderi uz vairākiem izmantot, teiksim tā. Un es domāju, ka vismaz pagaidām tā runāšana par grupēšanos būs, kamēr viņi apjautīs šī līdera trūkuma situāciju un varbūt atradīs katrs individuāli savus līderus. No tā arī būs atkarīgs, vai viņi vienosies savā starpā vai nē,” domā politologs un SIA “Mediju Tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Jau tagad skaidrs, ka šķīrušies ir Rīgas domē valdošo ceļi. Vairs nebūs “Saskaņas” kopīgā saraksta ar Rīgas mēra pārstāvēto partiju “Gods kalpot Rīgai”, kas tagad nolēmusi startēt atsevišķi.

“Ja kaut kādai no partijām būs vēlme pievienoties GKR, tad mēs šo jautājumu izskatām atsevišķā sēdē – bet pievienoties. Šobrīd nav runa par to, ka mēs veidojam ar kaut kādu no partijām bloku,” norāda Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

“Tā ir pārāk liela cieņa priekš mums, pievienoties viņu komplektētam sarakstam. Mēs tiksim galā paši. (TV3: Un kurš būs jūsu pirmais numurs?) To mēs lemsim,” saka “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Aptaujas liecina, ka atbalsts “Saskaņai” rūk. Partijas pozīcijas vēlēšanās vēl vairāk var vājināt Tatjanas Ždanokas pārstāvētā “Latvijas Krievu savienība”, kas arī cīnīsies par Rīgas atslēgām.

“Viņi var pakonkurēt, pabojāt dzīvi “Saskaņai”, bet es teiktu tā, ka es neliktu lielas cerības, ka viņi var pārkāpt piecu procentu barjerai. Bet viņi var pietiekoši daudz [balsu] savākt un galvenais pabojāt dzīvi citiem,” uzskata Rajevskis.

Likumu par Rīgas domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu Saeima plāno pieņemt nākamā gada sākumā. Bet ieceres oponenti gatavojas Valsts prezidentam prasīt likuma izsludināšanu atlikt.

1 komentārs