Kultūras ministrs: Finansējums mūzikas un mākslas skolās jāizlieto jēgpilnāk

20 komentāri

Grib mainīt mūzikas skolu līdzšinējo apmācību sistēmu. Kultūras ministrs norāda, ka esošais finansējums ir jāsadala pārdomātāk, lai valsts atbalstu saņemtu muzikālākie bērni. Skolas un pašvaldības savukārt satrauc, ka tas apdraudēs muzikālās izglītības pieejamību un kopējo mūzikas tradīciju turpināšanu.

No nākamā mācību gada skolas, kurās padziļināti māca kādu mācību priekšmetu, par to vairs nesaņems papildu finansējumu. Pret to īpaši iebilst mūzikas skolas. Bez šiem līdzekļiem tām nāksies samazināt individuālo mācību stundu skaitu un pārorientēties uz kolektīvo muzicēšanu.

Balvu mūzikas skolas direktors Egons Salmanis norāda: “Manā izpratnē ir divas mugurkaula lietas mūzikas instrumentu spēlē – tās ir divas mācību stundas instrumentu spēlē nedēļā, kas ir šobrīd ilgus gadus, jo mēs esam pietiekoši radoši un izdomājam, ka mūzikas instrumentu var iemācīties nevingrinoties un tā, nu nevar.”

“Mēs zinām, ka nav finansējums, ka nav finansējums un tiek samazināts gan slodžu apjoms, gan individuālās kontaktstundas vairāk aizejot uz šo te kolektīvo muzicēšanu un tas nes līdzi iespēju mazāk domāt par nākotnes talantiem,” saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Tikmēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzskata, ka kultūrizglītības sistēmu pienācis laiks izvērtēt.

“Mēs varam runāt par situāciju, kad mūzikas skolā tiek uzņemti bērni bez pietiekama talanta, mēs runājam par situāciju, kad mums joprojām ir liela krīze daudzās instrumentu grupās, ja mēs nonākam tālāk līdz mūzikas augstskolās un konkrēti jau līdz orķestriem un mēs runājam par to, ka nevienmērīgs sadalījums un nav arī ir precīzi arī kvalitātes kritēriji, tur ir virkne problēmu,” teic Puntulis.

Mūzikas skolu vadītāji gan šādu nostāju asi kritizē – bērnu šķirošana talantīgajos un netalantīgajos tik agrā vecumā neesot iespējama.

“Lai mēs kaut kādā posmā 10-11 gadīgus bērnus nesaranžētu talantīgajos un netalantīgajos, es nezinu kā tas ir bijis ministra kungam profesionālajā izaugsmē – man pēc 4. klases es biju beidzis tikai pirmo trompetes klasi, ja tad saaranžētu tajos ne visai spējīgos, tad es te nesēdētu,” norāda Salmanis.

Kultūras ministrijā tagad izveidota darba grupa, lai izvērtētu Latvijas mūzikas un mākslas skolu atbilstību darba tirgus pieprasījumam un potenciālo pašvaldību reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību. Pašvaldības gan uzskata, ka kultūrizglītības skolu optimizācija iznīcinās Latvijas kultūras telpas attīstību nākotnē.

“Teritoriālā reforma ir vērsta uz centralizāciju un ja mēs runājam par kultūru kultūrizglītību šinī gadījumā, Ja šeit notiek centralizācija tas nozīmē, ka mēs iznīcinām visu to, kas ir saistīts ar mūsu tautu un mūsu intelektuālo potenciālu,” saka Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš.

Turklāt mūzikas un mākslas skolās trūkst pedagogu un nepieciešams celt viņu atalgojumu, jo šobrīd nozare balstoties uz pedagogiem entuziastiem.

“Ar pedagogu nodrošināšanu ir ļoti grūti un sevišķi izteikti ir reģionos, es nepārspīlēšu, es esmu bijis padsmit skolās akreditācijas komisijās, pedagogu sastāvs balstās uz to paaudzi 50+. Ta ir tā paaudze, kas nes uz entuziasmu lielā mērā, varbūt ne katrreiz paprasa pretī “kas man par to būs”,” saka Kultūrizglītības izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdētājs Viesturs Mežgailis.

Pilnveidotais mūzikas un mākslas skolu tīkla modelis un finansēšanas kārtības projekts darba grupai jāizstrādā līdz šī gada decembrim. Pēc tam ar to tiks iepazīstinātas pašvaldības.

Kultūras ministrijas komentārs:

Kultūras ministrija (KM) pauž neizpratni par televīzijas kanāla LNT žurnālistes Ievas Vārnas 2019. gada 5.oktobrī raidījumā ”LNT Ziņas” veidoto sižetu ”Kultūras ministrs: Finansējums mūzikas un mākslas skolās jāizlieto jēgpilnāk”, kurā pausta nepatiesa informācija, vienā sižetā apvienojot informāciju par divām atšķirīgām izglītības formām − profesionāli orientētā virziena programma un profesionālās ievirzes izglītības programma, no kurām viena ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā, bet otra – Kultūras ministrijas, tādējādi maldinot vairāk kā 25 tūkstošus audzēkņu, viņu vecākus un pedagogus.

Ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un KM sarunās1 2019. gada 3.oktobrī KM informēja par izveidotās ministrijas darba grupas profesionālās ievirzes kultūrizglītības finansēšanas kārtības izstrādei veicamo uzdevumu, proti, pārskatīt šobrīd spēkā esošo kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, kā arī izvērtēt finansēšanas principus un kritērijus profesionālās ievirzes kultūrizglītības finansēšanai kontekstā ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus vajadzībām Kultūras ministrija noraida LNT sižetā izskanējušo informāciju par to, ka profesionālās ievirzes izglītības iestādes turpmāk vairs nesaņems finansējumu vai to, ka plānots samazināt individuālo mācību stundu skaits un pārorientēties uz kolektīvās muzicēšanas stundām.

Vēršam uzmanību, ka KM un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās tika pausts abpusējs atbalsts esošās kultūrizglītības sistēmas stiprināšanai, t.sk. saglabājot mūzikas profesionālās ievirzes programmās līdz šim esošo individuālo mācību stundu skaitu, kā arī to, ka jaunā administratīvi teritoriālā reforma nevar ietekmēt mūzikas un mākslas izglītības pieejamību.

Kultūras ministrija ir paudusi atbalstu un aicinājusi IZM saglabāt iespēju izglītības iestādēm īstenot pamatizglītības profesionāli orientētā virziena izglītības programmu kā līdz šim, tādējādi neapdraudot vietējās kultūrvides tradīciju saglabāšanu un kultūras dzīves kvalitāti un līdzdalību. Kultūras ministrijas ieskatā vispārējās izglītības iestāžu profesionāli orientēto mūzikas virziena izglītības programmu īstenošanas rezultātā tiek sniegts nozīmīgs ieguldījums Dziesmu un deju svētku kustības stiprināšanā un nodrošināšanā, ņemot vērā to, ka šajās programmās tik veicināta kolektīvās muzicēšanas prakse, sasniedzot augstu kvalitāti.

20 komentāri