Kultūras ministrija: Autortiesību aizsardzības termiņš Latvijas dibināšanas vienīgajai fotogrāfijai beidzies jau sen

1 komentārs

Izpētot autora tiesības regulējošos likumus Latvijā pēdējo vairāk nekā 100 gadu laikā, Kultūras ministrija (KM) nonākusi pie šokējoša secinājuma, ka fotogrāfa Viļa Rīdzenieka autortiesību aizsardzības termiņš leģendārajai 1918. gada 18. novembrī tapušajai Latvijas dibināšanas fotogrāfijai beidzies jau no 1929. gada. Un noprotams, ka autoratlīdzības par šo attēlu, šobrīd tiekot iekasētas nelikumīgi.

Latvijas valsts neatkarību 2018. gada 18. novembra vakarā valsts vīri pasludināja, pulcējoties tā laika Rīgas pilsētas otrajā teātrī, kas mūsdienās ir pazīstams kā Nacionālais teātris. Vienīgo šī notikuma vizuālo liecību melni baltās krāsās uzņēma varai pietuvinātais un slavenību iecienītais fotogrāfs Vilis Rīdzenieks.

Šo un citus Rīdzenieka uzņemtos foto aizsargā autortiesības, par attēlu izmantošanu ikvienam jāmaksā prāvas autoratlīdzības. Par to, pamatojoties uz 1990. gadu sākuma tiesas lēmumu, parūpējās viena no mantiniecēm – Rīdzenieka audžu meita no otrās sievas.

Autoratlīdzības, kas var sasniegt 600 eiro par viena foto izmantošanu, palīdz iekasēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra (AKKA/LAA), pamatojoties uz 1993. gada likumā noteikto, ka autoratlīdzības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves. Rīdzenieks mira 1962. gadā.

”Mēs pieturamies pie tā, ka autortiesības Vilim Rīdziniekam beidzas 2033. gadā. Šis gadījums ir pie mums, tāpēc, ka līgumu noslēdza Viļa Rīdzenieka mantiniece, audžumeita un tagad mums ir jau otrs mantinieks,” LNT TOP10 skaidroja AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.

Ar šo situāciju nav mierā Rīdzenieka pirmās sievas Marijas māsas mazmeita Dace Kudiņa, secinot, ka tāpēc ”par Rīdzenieka bildēm vairāk runā nekā rāda”. Viņa uzskata, ka autortiesību spēkā esamība jāvērtē, ņemot vērā tā laika likumu, kas paredzēja, ka autortiesības ir spēkā desmit gadus pēc darba radīšanas. Tad sanākot, ka autortiesības beigušās pirmās brīvvalsts laikā un nauda par to lietošanu šobrīd iekasēta nelikumīgi.

Kudiņa šo jautājumu gan ”nekustināja” līdz brīdim, kad vērtīgais mantojums pēc V. Rīdzenieka audžumeitas nāves 2017. gadā nonācis svešinieku rokās. Kudiņa uzskata, ka sabiedrības interesēs būtu noskaidrot autortiesību jautājumu un tāpēc vērsās Ģenerālprokuratūrā. Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņā lūdza par nozari atbildīgo Kultūras ministriju (KM) veikt pārbaudi.

Maijā ministrija sagatavotajā atbildes vēstulē norāda, ka attiecībā uz 18.novembra attēlu pastāv divi autortiesību objekti: viens ir 1918. gadā publicētā melnbaltā fotogrāfija un otrs ir no divām lielformāta sloksnēm savienota, retušēta un kolorēta fotogrāfija. KM secinājumi, izpētot likumu līkločus, šokē. ”Tātad vērtējums mūsu ieskatā bija tāds, ka melnbaltajai fotogrāfijai, visdrīzāk, ir beidzies termiņš no 1929. gada,” LNT TOP10 atzina KM Autortiesību nodaļas vadītāja Linda Zommere.

Proti, 1911. gada likumā par autora tiesībām iekļauto regulējumu autortiesību termiņš ir 10 gadi no foto rašanās brīža. Bet 1937. gada likums neparedzēja noteikumus attiecībā uz darbiem, kam beidzies autortiesību aizsardzības termiņš. Secinājums radies, ņemot vērā arī Augstākās tiesas senāta spriedumam Kinostudijas lietā, kur autortiesību apjoms nosakāms atbilstoši konkrētajā brīdī spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.

Attiecīgi strīdīga situācija ir saistībā arī ar otru fotogrāfiju, ko Rīdzenieks izgatavoja 1920.gadā, lai ar to rotātu viņam kopā ar sievu Mariju piederošā fotosalona ”Klio” skatlogu. Taču precīzi nav zināms, kurš gads uzskatāms par krāsainā foto autortiesību sākumgadu. ”Vai uz kolorēto fotogrāfiju būtu attiecināms 1993. gada likums un šobrīd esošais Autortiesību likums, mūsu ieskatā, to var izlemt tikai tiesa,” skaidroja KM pārstāve.

KM par neviennozīmīgo situāciju un secinājumiem, ka 18.novembra melnbaltais foto, visticamāk, vairs nav aizsargāts ar autortiesībām, informēja AKKA/LAA, kura gan turpina pastāvēt uz savu. ”Mēs strādājam ar tiem dokumentiem, mantojuma apliecībām, kas pie mums nonāk,” skaidroja Kolmane. Taču D. Kudiņas advokāts Egīls Radziņš kritizē AKKA/LAA, kas vērtējusi tikai mantojuma strīdu, bet ne aspektus par autortiesībām. ”AKKA/LAA tomēr ir ieinteresēta gūt labumu,” pauž advokāts.

KM pagaidām neko citu nesāk un gaida, kad tiesā vērsīsies kāds, kurš nevēlas maksāt autoratlīdzību. Tā bija cerējusi uz kādu reakciju arī no prokuratūras puses, tikmēr prokurors ir noskaities uz ministriju, ka tā joprojām neizmanto tai likumā noteiktās plašās pilnvaras autortiesību pārvaldības jomā.

”Ja viņi konstatē iespējamu norma aktu pārkāpumu, tad viņi pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu AKAA/LAA pārtraukt izmaksāt par šo fotogrāfiju. Tas ir administratīvs akts. Ja AKKA/LAA nepiekrīt, viņi iet uz tiesu un sākas tiesvedība,” uzskata Bērziņš. Prokurors par nepieļaujamu vērtē situāciju, ka arī no budžeta finansētas valsts institūcijas maksā atlīdzību par darbu, kas nav aizsargāts ar autortiesībām. Sevišķi lielos apjomos tas varētu būt noticis pērn, Latvijas 100 gadu jubilejā.

”Tad tas nozīmē to, ka valsts nerīkojas kā rūpīgs saimnieks savu interešu aizsardzībai,” norāda Bērziņš. Turklāt viņam grūti iedomāties, ka, piemēram, Veselības vai Aizsardzības ministrija sāktu tiesvedību saistībā ar nevēlēšanos maksāt autortiesības, kā to šobrīd piedāvā Kultūras ministrija.

”Šajā gadījumā es vērtēšu KM bezdarbību šinī jautājumā un meklēsim iespējamos ceļus, kā lai ministrija beidzot sāk veikt savus pienākumus. Pilnīgi iespējams, ka AKKA/LAA atradīs argumentus, pierādījumus un tiesa pateiks, ka viss kārtībā. Bet, lai to noskaidrotu, KM nevar vienkārši sēdēt un gaidīt, ka Veselības vai Aizsardzības ministrija ies uz tiesu,” skarbs ir prokurors.

Bet, ja tiesā pierādīs, ka autoratlīdzības iekasētas nelikumīgi, vai tas varētu veicināt masveida atlīdzību atprasīšanu? Eksperti par to šaubās. ”Es teiktu, ka nē, jo neviens nebija apšaubījis, ka šīs autortiesības būtu zaudējušas spēku,” uzskata KM Autortiesību nodaļas vadītāja Linda Zommere.

1 komentārs