Kučinskis: “FinCEN” nav plašāk skaidrojusi ziņojumos minētos kukuļdošanas gadījumus

0 Komentāru
Kučinskis: “FinCEN” nav plašāk skaidrojusi ziņojumos minētos kukuļdošanas gadījumus
Foto: LETA

Arvien nav gūtas atbildes uz svarīgiem jautājumiem par “FinCEN” ziņojumā minētajiem pārkāpumiem un amatpersonu kukuļdošanas gadījumiem, to intervijā “900 sekundēm” atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers apstiprināja, ka tikšanās ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pārstāvjiem plānota piektdien. Viņaprāt, galvenais jautājums ir par kukuļdošanu amatpersonām. “Mēs gribēsim daudz vairāk uzzināt,” sacīja Kučinskis.

“Daudzi uz mums skatās – Latvijā, ārzemēs. Nu, tā kā mūsu interesēs būtu tad arī salikt punktus uz “i”, pateikt, kāda būs nākotne. Par to mums jau bijušas četras Ministru kabineta sēdes. Esam gatavi arī strādāt. Bet ir ļoti grūti pieņemt gala lēmumus, ja nav pilnas informācijas,” turpināja Ministru prezidents.

Tiekoties ar  “FinCEN” pārstāvjiem, Ministru prezidents cer arī rast atbildes uz vairākiem jautājumiem, jo arvien nav saņemta pietiekama informācija un fakti par ziņojumā minētajiem pārkāpumiem. “Ja tas kopumā ir tikai kā signāls, tad mums noteikti tas jāpieņem zināšanai, tomēr līdz šim tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz kuriem mums arvien nav nekādas informācijas,” amatpersonu kukuļdošanu komentēja Kučinskis.

Saruna ar Māri Kučinski

Iepriekš ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesniedz informāciju, vai birojs no ASV ir saņēmis papildu informāciju, kas apliecinātu “FinCEN” ziņojumā pausto, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam esot izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume žurnālistiem skaidri neatbildēja, vai no ASV KNAB ir saņēmis kādu papildu informāciju par ziņojumā pausto, taču apliecināja, ka šis jautājums tiks skatīts šonedēļ, tiekoties ar ASV pārstāvjiem.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Pēc šiem paziņojumiem “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26. februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

KNAB sācis pārbaudi par “FinCEN” paziņojumā minēto informāciju, ka Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā. Savukārt Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par šajā paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”.

0 Komentāru