Krīzes risināšanai Latvijas Radio valde piesaista mediatoru; atalgojums varētu būt 35 līdz 70 eiro stundā

1 komentārs
Krīzes risināšanai Latvijas Radio valde piesaista mediatoru; atalgojums varētu būt 35 līdz 70 eiro stundā
KASPARS KRAFTS, F64

Izdomāts inovatīvs veids, kā risināt krīzi sabiedriskajā radio, – to mēģinās darīt ar mediācijas palīdzību. Nākamnedēļ vidutāja klātbūtnē pie viena galda sēdīsies Latvijas Radio Ziņu dienesta, valdes un NEPL padomes pārstāvji. Šajā pasākumā gan lielu jēgu nesaskata Ziņu dienesta žurnālisti, kas valdei izteikuši neuzticību, jo “no runāšanas vien algas nepalielināsies.”

Nekonkurētspējīgais atalgojums, par ko nākas strādāt Latvijas Radio Ziņu dienesta darbiniekiem, un saspīlētās žurnālistu un valdes attiecības nav bijis noslēpums, taču aktīvāka rīcība no valdes puses sekoja tikai pēc tam, kad pagājušonedēļ ziņu žurnālisti valdei izteica neuzticību. Savu vilcināšanos valde skaidro ar to, ka, pirms klauvēt pie valdības durvīm ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu, vēlējusies sagatavot pilnīgāku informāciju.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne norāda: “Lai šādas cīņas veiktu, jābūt pamatīgai informācijai. Politiķi ir pajautājuši visus iespējamos ciparus dažādos griezumos. Nesagatavoti un priekšlaicīgi iziet ar skaļu paziņojumu, nezinot cik un nezinot kam.”

Valde, kas darbu sāka pirms nepilniem diviem gadiem, skaidro, ka mantojumā saņēma gadu desmitiem uzkrātas problēmas, tajā skaitā konstanti trūkstošu finansējumu un novecojušo ēku, kurā kapitālremonts pēdējo reizi veikts pirms 70 gadiem. Kā paveikto uzskaita izstrādāto stratēģiju, pabeigto multimediju studiju un sakārtoto piemaksu sistēmu, nedaudz palielinot algas. Valde pašlaik neredz iemeslu atkāpties, un tam piekrīt mediju uzraugs.

“Tas ir slikti, ja darbinieki nonāk situācijā, kad izsaka neuzticību. Jāvērtē valdes atbildība. Esmu drošs, ka valde ir spērusi nepieciešamos soļus krīzes situācijas risinājumā,” norāda NEPLP loceklis Valdis Grīva.

Aprēķināts, ka turpmākajos četros gados attīstībai būtu nepieciešami 30 miljoni, bet steidzamības kārtā lūgts valdībai piešķirt 100 000 eiro šogad un nepilnu miljonu eiro nākamgad tieši algu celšanai. Par medijiem atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) gan otrdien teica, ka neredz finansējuma avotu algu celšanai jau šogad.

Žurnālistu un valdes attiecību uzlabošanai jau nākamnedēļ sāks darboties vidutājs – mediatore Baiba Strupiša, kuras atalgojums varētu būt 35 līdz 70 eiro par stundu.

“Konflikti un dažādas problēmas ir bijušas ilgstoši, risinājums jāmēģina atrast ar neitrālu skatu no malas,” bilst Klapkalne.

Ziņu dienestā tas radījis neizpratni – sarunas nespēs pacelt algas.

“Mēs spējam komunicēt arī “pa tiešo”. Bet nav jau sarunas priekšmeta. Mums ir problēma – nekonkurētspējīgs atalgojums un strādāt nav kam. Neizslēdzam protesta akciju iespējamību,” norāda Latvijas Radio korespondente Ella Semjonova.

Pēdējo trīs gadu laikā no radio aizgājuši 56 žurnālisti. Vidējā bruto alga žurnālistam ir nedaudz virs 1000 eiro, kamēr valdes locekļi saņem piecreiz vairāk, kā arī līgst padomniekus par algu virs 2000 eiro. Turklāt žurnālisti nejūt nepieciešamo atbalstu no valdes puses, tā vietā regulāri saukti uz ētikas komisijām. Zaudēto uzticību valdei būs grūti atgūt.

“Gribētu redzēt, ka attieksme pret mums mainās, ka neesam kaitēkļi, kuri jāiznīdē. Protams, mums ir jāatbilst standartiem, bet mēs to arī apzināmies,” bilst Semjonova.

Ziņu dienests nav nolēmis, kad streiku rīkot. Septembrī pilnā apjomā jāatsākas pašlaik saīsinātajiem raidījumiem, taču žurnālistiem nav priekšstata, kā tos aizpildīt – pašreiz trūkst vismaz trīs kolēģu.