Krīze “Latvijas dzelzceļā”: ja kravu samazinājums turpināsies, uzņēmums neizslēdz vēl lielāku darbinieku samazinājumu

6 komentāri
Krīze “Latvijas dzelzceļā”: ja kravu samazinājums turpināsies, uzņēmums neizslēdz vēl lielāku darbinieku samazinājumu
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

“Latvijas dzelzceļš” ceturtdien paziņoja par masveida atlaišanām – 1500 darbinieku šā gada laikā. Krīze tranzītbiznesā situāciju dzelzceļā padara ļoti drūmu. Taču ar šīm plānotajām atlaišanām, iespējams, nekas vēl nebūs beidzies. Ja šā gada pirmā ceturkšņa rādītāji liecinās, ka bizness krīt vēl ātrāk, nekā prognozēts, tad varētu būt jāatbrīvo vēl vairāk darbinieku.

Pērn “Latvijas dzelzceļa” padomes pasūtītais funkciju audits un tad izstrādātais plāns, iespējams, uzpūsto, administratīvo izmaksu un līdz ar to darbinieku mazināšanai, funkciju pārskatīšanai šobrīd izrādās īpaši nozīmīgs. Provizoriskie dati liecina, ka pērn par 11% mazinājušies arī ieņēmumi un līdzīgos tempos tas var turpināties šogad.

“Ņemot vērā arī šos notikumus, kas notiek vispār tranzīta sektorā, tranzīta jomā, ņemot vērā šo kravu apjoma kritumu, šis šobrīd efektivizācijas plāns ir daudz būtiskāks, nekā sākotnēji domāts,” saka “Latvijas dzelzceļa” padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Gadumijā pieņemts sāpīgs lēmums – gada laikā par veselu ceturto daļu mazināt darbinieku skaitu, sākot ar administrāciju. Taču dzelzceļa padomes priekšsēdētājs pieļauj, – ja pirmā ceturkšņa rādītāji liecinās, ka apgrozījums mazinājies vēl straujāk, atlaižamo skaits varētu būt lielāks nekā izskanējušais pusotrs tūkstotis.

“Atkārtoti vērtēsim, vai mēs ar šo potenciālo samazinājumu spējam vēl sabalansēt savus ieņēmumus ar izdevumiem. Vai varbūt būs jāveic vēl kādas korektīvās darbības. Attiecībā uz visu – gan attiecībā uz darbiniekiem, gan attiecībā uz to, kādas līnijas uzturēt. Šā brīža indikācijas nav optimistiskas,’ neslēpj Lange.

Turklāt, ja ieņēmumi turpinās pazemināties, uzņēmums varētu vērsties valdībā pēc lūguma piešķirt dotācijas. Lange atklāja, ka pēc darbinieku atlaišanas dzelzceļš šogad varētu ietaupīt salīdzinoši maz – ap 3 miljoni eiro, jo samērā liela summas jāatvēl kompensāciju izmaksām, bet nākamgad ietaupījums var pārsniegt 17 miljonus eiro. Situāciju šoreiz izprot arī dzelzceļa arodbiedrībā. Taču tā uzstās uz visu iespējamo kompensāciju izmaksu, lai mazinātu sociālo spriedzi, piemēram, lai pirmspensijas vecuma darbinieki, kuriem varētu būt grūtāk atrast jaunu darbu, izmaksātu papildu pabalstus.

“Ceram, ka mums izdosies to izveidot un mazināt sāpi cilvēkiem, kas aiziet, bet vienkārši neupurējot to nākotni cilvēkiem, kas paliek. Tas vissmagākais posms, jo skaidrs, ka tās ir finanses,” norāda Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins.

Atlaistie “Latvijas dzelzceļa” darbinieki var vērsties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kas apņēmusies palīdzēt atrast jaunu darbu.

Dzelzceļš iesniedzis 949 darbinieku sarakstu, kuri tiks atbrīvoti līdz 30. jūnijam. Aģentūrā laicīgu informācijas sniegšanu uzteic, jo tas dos iespēju sagatavot atbalsta piedāvājumu darbiniekiem, lai mazinātu viņu bezdarba risku. Kaut vai palīdzēs sagatavot CV, ja tas nekad nav darīts, piedāvās pārkvalifikāciju, palīdzēs saprast, kuras prasmes varēs izmantot citās, līdzīgās nozarēs. Dzelzceļa iesniegtais atlaižamo cilvēku profesiju klāsts ir plašs, un daudziem būs pieejamas vakances citur.

“Sākot no dzelzceļa darbiniekiem, kuriem, iespējams, būs sarežģītāk atrast jaunu nodarbošanos, līdz vispārējiem amatiem kā grāmatveži, biroja darbinieki, administrācijas darbinieki, kur tās iespējas ir tomēr lielākas. Šajās profesijās ir vairāk nekā divi tūkstoši vakanču reģistrētas. Tā ka iespēja pāriet darbā uz citu uzņēmumu pastāv,” uzskata Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Situācija arī darba tirgū ir salīdzinoši pozitīva, kopumā reģistrētas vairāk nekā 28 tūkstoši vakantas darba vietas. NVA vadītāja atzina, ka dzelzceļa pieteiktā kolektīvā atlaišanas gadījums ir lielākais pēdējā laikā, taču tāpēc nav gaidāms būtisks bezdarba līmeņa pieaugums valstī kopumā, pat ņemot vērā to, ka pēdējā laikā NVA sāk vērsties arī bankrotējušā kosmētikas ražotāja Dzintars darbinieki.