Krīt ēna pār radošo personu atbalsta programmas finansējuma izlietojumu

Pievienot komentāru
Krīt ēna pār radošo personu atbalsta programmas finansējuma izlietojumu
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Radošo personu atbalstam atvēlēto pusmiljonu eiro pērn nav izdevies izmaksāt pilnībā un piektā daļa atskaitīta atpakaļ valsts budžetā, turklāt, iespējams, varētu apšaubīt daļas izmaksātā finansējuma izlietojumu, vēstī LNT raidījums Top 10. “Bija pusmiljons un 105 000 mēs aizskaitījām atpakaļ budžetā. Ierobežojumi, acīmredzot, sākumā bija uzlikti pārāk stingri,” Top10 atzīst Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe. 

Atskaitē par pērn piešķirtajām stipendijām VKKF norāda, ka dīkstāves pabalsti piešķirti 39 radošām personām kopumā vairāk nekā 85 000 eiro, stipendija darba nespējas (slimības) gadījumā izmaksāta tikai vienai personai – 186 eiro, savukārt 18 000 izmaksāti 32 pensijas vecuma personām sadzīves apstākļu uzlabošanai. Un tad turpat 244 000 eiro gada beigās izmaksāti vienreizējos pabalstos 252 mūža stipendiātiem.

VKKF direktors Top 10 skaidro, ka Radošo personu likuma sākotnējās prasības liedza daudziem pretendēt uz atbalstu, savukārt grozījumi, kas atviegloja prasības pabalstu saņemšanai, pieņemti tikai oktobrī, vien trīs mēnešus pirms gada beigām. Tāpēc bijis jāizšķiras – vai atlikušo naudu atskaitīt atpakaļ valsts budžetā, vai sadalīt radošajām personām, kuriem atbalsts būtu nepieciešams. “Mūža stipendiāti tajā iepriekšējā situācijā vispār nevarēja pieteikties, kamēr nebija izgrozīts likuma slieksnis. Mēs tur skatījāmies – lielākajai daļai tā arī bija. Tāpēc tas lēmums bija tāds, ka mēs to izmaksājam mūža stipendiātiem, jo tad arī tā nauda mums visa aizietu atpakaļ,” skaidro Vērpe.

Kultūras ministrijā klāsta, ka tas bijis vienreizējs gadījums un skaidrojams ar to, ka spēles nosacījumi mainījās gada nogalē. “Protams, to var vērtēt arī kā dāvanu Ziemassvētkos, no otras puses –  ir šaubas, vai ir kāda senioru grupa, kas sūdzētos par to, ka viņiem ir pārāk daudz līdzekļu,” atzīst Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe gan cer, ka turpmāk VKKF tādas shēmas neveidos. “Gan VKKF, gan ministrija prasīja mūsu viedokli, ko mēs par to sakām. Mēs akceptējām, ka piešķir šiem mūža stipendiātiem ar tādu atrunu, ka mūža stipendijas piešķir personām par īpašiem nopelniem, un viņas vienreiz jau kaut kādu sietu ir izgājušas. Taču tur mums tāda diskusija ir šobrīd, jo ja Radošo personu likums attiecas uz profesionālās mākslas nozarēm, tad mūža stipendiāti ir arī tajās kultūras nozarēs, kuras nenodarbojas ar profesionālo mākslu. Tur ir gan arheologi, vēsturnieki, tradicionālās kultūras pārstāvji. Šie likumi mazlietiņ rīvējas,” skaidroja Bluķe.

Valsts kontrolei (VK) to visu dzirdot gan sāk rasties šaubas par šo līdzekļu izlietojumu pamatotību. “Šajā gadījumā varam runāt par to, ka tā ir tāda budžeta izpildes pa visu varu veids. Mēs esam kritizējuši – ja līdzekļi šim mērķim nebūs izmantojami – tas nenozīmē automātiski meklēt pa visu varu, kur šos līdzekļus citur izmantot,” norāda VK padomes locekle Ilonda Stepanova.

Tāpat VK ieskatā būtu svarīgi perspektīvā paskatīties, kā Radošo personu likums darbojas: “Ja šobrīd tā situācija ir veidojusies tā, ka tie līdzekļi, kā izrādās, ir palikuši pāri, tad acīmredzot ir jārunā par šo likumdošanas normas sagatavošanas kvalitāti un kādā veidā ministrija ir sagatavojusi šos aprēķinus šim papildus finansējumam, kas ticis pieprasīts un arī attiecīgi ticis piešķirts, principā visas valdības un parlamenta līmenī sakot, ka tas ir prioritārs pasākums. Bet zinām, ka mums parasti līdzekļu pietrūkst, ir daudz šo prioritāšu un vienmēr ir diskusijas par to, kas mums ir svarīgāks.”

Dailes teātra aktrise Lidija Pupure ir to mūža stipendiātu vidū, kas pērnā gada nogalē saņēma teju tūkstoš eiro lielu atbalsta stipendiju no Radošo personu atbalsta programmas. “Varu teikt pavisam godīgi, es personiski neesmu to pieprasījusi, zinot, ka vēl šobrīd esmu oficiāli darbā. Kamēr es strādāju, es to nebūtu darījusi. Man šķiet, tas nāca viss tā negaidīti, pēkšņi, nebija tas izsludināts un darīts zināms visiem tiem, kuriem patiesi ir liela nepieciešamība. Man tā bija tiešām Ziemassvētku dāvana, es no sirds par to pateicos un man bija prieks uz Jauno gadu vai Ziemassvētkiem iepriecināt vēl kādu citu.”

Mākslinieks Ivars Poikāns bija viens no pirmajiem, kurš pērnā gada sākumā devās prasīt radošo personu atbalsta stipendiju. Cerēto tūkstošu vietā, tika pie 71 eiro. Toreiz viņš sajutās piekrāpts. Šogad viņam piešķirta arī mūža stipendija. Pērn viņš šajā sarakstā vēl nebija, kas nozīmē, ka atkal makā nekā neiekrita: “Viennozīmīgi skaidrs, ja mani kolēģi tiek pie naudas, man par to žēl nav un es par to priecājos. It sevišķi tie, kas ir vecumdienās un samērā slimi. Varētu padomāt, ka kādam māksliniekam par daudz naudas ir bijis.”

Tā kā krāmēšanās ar papīriem mākslinieku izsit no sliedēm un atņem spēku radošam darbam, diez vai Poikāns uzsākšot atkārtotu riņķa danci atbalsta finansējuma saņemšanai, lai gan ir iespēja katru gadu pretendēt no jauna.

Par naudu, kas māksliniekiem bijusi paredzēta, un netika iztērēta, Poikāns izsakās skarbi: “Neizdarība totāla, muļļāšanās. Domāju, no tāda valstiski ierēdnieciska viedokļa, jā, ja tā nauda tiek piešķirta un netiek lietota, tad priekš kam tas viss vajadzīgs… pat nezinu, ko darīt… apzvanīt visus kolēģus un teikt, lai nekasās un kaut ko dara, nezinu. Kaut kas ar komunikāciju, informāciju nav īsti kārtībā, varbūt. Jo varētu padomāt, ka tie pavecie, paslimie mākslinieki ir bišķi aptaurēti, viņiem kaut kas “nedalec”, no malas skatoties. Viņiem naudu vajag, bet viņi viņu nesaņem. Es nezinu, ko par to visu domāt.”

Šobrīd jau Radošo savienību padomē uz grīdas gulst skrejlapiņu kaudzes ar informāciju par atbalsta stipendijām, kas, acīmredzot, tiks dalītas. Tāpat šonedēļ padomes sēdē par janvāra mēnesi izskatīts tik daudz pieteikumu – teju 50 – cik pērn gandrīz visa gada laikā. Tāpēc uz šā gada atbalsta sadali skats esot krietni cerīgāks. VKKF direktors gan atzina, ka cer – VK neliks pērn gada beigās mūža stipendiātiem izmaksātos vienreizējos pabalstus atgriezt atpakaļ valsts budžetā.