Kristīgo konfesiju vadītājiem bijušas sarunas ar TM par iespējamu valsts atbalstu Covid-19 krīzes laikā

3 komentāri
Kristīgo konfesiju vadītājiem bijušas sarunas ar TM par iespējamu valsts atbalstu Covid-19 krīzes laikā
OKSANA DŽADANA, F64

Kristīgo konfesiju vadītājiem ir bijušas sarunas ar Tieslietu ministriju (TM) par iespējamu valsts atbalstu reliģiskajām organizācijām Covid-19 krīzes laikā, aģentūrai LETA apliecināja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Viņš skaidroja, ka patlaban dievkalpojumu dalībnieku skaits sakarā ar aicinājumu piedalīties tajos attālināti ir ļoti mazs, līdz ar to arī ziedojumu apmērs ir krietni samazinājies. Dažviet tas pat esot tuvs nullei.

“Tādēļ, lai baznīca varētu turpināt savu misiju, kas ietver cerības vēsts nešanu mūsdienu sabiedrībai – evaņģelizāciju, katolisko audzināšanu un karitatīvo kalpošanu, draudzēm ir nepieciešams valsts atbalsts,” uzsvēra arhibīskaps.

Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā aģentūrai LETA apliecināja, ka tās pārstāvji ir vērsušies TM un Finanšu ministrijā ar priekšlikumu valdībai noteikt atsevišķu regulējumu par valsts atbalstu reliģiskajām organizācijām, kuru darbību ierobežojuši valdības lēmumā noteiktie aizliegumi.

Šis atbalsts būtu nepieciešams, lai nodrošinātu draudžu mācītāju un darbinieku atalgojumu draudzēm, kuru galvenais ienākuma avots ir dievkalpojuma kolektes, atklāja baznīcā. Ņemot vērā, ka draudzes uz dievkalpojumiem pulcēties nevar, daudzām draudzēm ir samazinājušies ienākumi un ir apdraudēta spēja izmaksāt atalgojumu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā informēja, ka tajā ir vērsušās vairākas draudzes, kurām, “visticamāk, ir ļoti nepieciešams šis atbalsts”, tomēr pagaidām baznīca nevarot sniegt precīzu informāciju, cik draudzēm šāda palīdzība būs nepieciešama.

Kā vēstīts, lai novērstu Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.

Savukārt “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” sniedz atbalstu uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.