Krišjānis Kariņš – ko no topošā premjera var sagaidīt sabiedrība un politiķi?

1 komentārs
Krišjānis Kariņš – ko no topošā premjera var sagaidīt sabiedrība un politiķi?
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Līdz ar piecu partiju apliecinājumu par gatavību veidot vienu valdību, Valsts prezidents šonedēļ premjera amatam nominēja Krišjāni Kariņu. Lai arī trešais pēc kārtas, turklāt pārstāvot mazāko frakciju Saeimā, viņam atšķirībā no priekštečiem bija gan ministru piedāvājums, kuru atrādīt Raimondam Vējonim, gan plāns, kā kopīgi rakstīt valdības deklarāciju, tāpēc viņš šobrīd ir vistuvāk tam, lai radītu un arī valdītu valdību, par kuru iespējams tiks balsots jau 22. janvārī.

LNT skaidroja, ko no topošā premjera, kurš politikā ienāca līdz ar Repšes “Jauno laiku” un kam kabatā ir gan filologa diploms, gan uzņēmēja pieredze, var sagaidīt sabiedrība un politiķi, kas gatavi kāpt ar viņu vienā valdības laivā?

Krišjānis Kariņš ir trešais premjera amata kandidāts, kuram kopš oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām prezidents uzticējis valdības veidošanu.

“Ja izdosies izveidot šo valdību, tas laikam būs bezprecedenta gadījums, ka Saeimas mazākā frakcija tiek aicināta to darīt. Bet iemesls ir, ka līdzšinējo pretrunu dēļ citas partijas mani ir uzrunājušas to darīt,” pauda Kariņš.

Viņš jau pirms vēlēšanām bija savas partijas virzīts premjera amata kandidāts, un, vismaz šobrīd pierādot, ka īsts nevis vienkārši izkārtne. Atsevišķi citu partiju kandidāti redzot valdības veidošanas grūtības, pēkšņi sāka meklēt atrunas.

Vara, premjera amats ir jebkura politiskā spēka mērķis. Tāds tas bija arī ”Vienotībai”, kura pirms vēlēšanām pārtapa par ”Jauno Vienotību”. Reitingi gan lika noprast, ka vēlētāju uzticība ir zudusi. Kariņš ticēja atdzimšanai.

Kariņa vadībā ”Vienotība” izpildīja minimālo programmu. Iekļuva parlamentā. Taču ar dramatisku mandātu samazinājumu – no 23 uz astoņiem.

Atkārtot 2007. gada vēsturi, kad, pārņemot ”Jaunā laika” vadības grožus no Eināra Repšes, partija ieguva otro elpu, neizdevās. Lai gan atskatoties vēsturē, situācija ļoti atgādina mūsdienas.

Kariņš politikā ienāca pirms 17 gadiem, kad revolucionāru un reformatoru lomu uzņēmās Einara Repšes dibinātais ”Jaunais laiks”. Kariņš partijā ir kopš tās pirmsākumiem.

“Toreiz viņš bija tā kā vidējā plānā, bet mums bija tāds veidošanās process ”Jaunajam laikam” ap 2000. gadu, kad izveidojās par vienu no aktīvajiem cilvēkiem,” atceras bijušais “Jaunā laika” biedrs Guntis Bērziņš.

Kariņš ir dzimis ASV, kur ieguvis doktora grādu valodniecībā. Deviņdesmito gadu vidū pārcelies uz dzīvi Latvijā, kur sākumā pasniedza universitātē un pievērsās uzņēmējdarbībai, kuru atstāja pēc došanās politikā.

“Šobrīd jau noteikti var teikt, ka tā ir izveidojusies par karjeru. Bet vai, atskatoties, uz 2002. gadu – vai toreiz viņš domāja, ka mazliet šaubītos, vai tas tā bija,” norāda viņa bijušais partijas biedrs.

Kariņš ir trimdas latvietis, tāpat kā viņa domubiedrs Guntis Bērziņš un žurnālists Juris Kaža. Taču šobrīd, kad PSRS okupācijas laiks attālinās, šim faktam vairs nav tādas nozīmes kā agrāk.

“Tā Latvija, kas radusies šajos 25 gados, paaudze, kas uzaugusi 25 gados – maz ietekmēta no iepriekšējiem laikiem. (LNT: Tad viņš ir vairāk latvietis vai amerikānis?) Viņš ir iekļāvies šeit, ar labu latviešu valodu, kas dažreiz daudziem atbraucējiem nav. Bet viņš nekad nenonāks “nothing special” situācijā, ja būs jāuzstājas starptautiskos forumos,” pārliecināts ir Kaža.

Principā viņš to dara jau šobrīd, jo ir no Latvijas ievēlēts Eiroparlamenta deputāts. Nevalstiskā organizācija ”Vote Watch Europe” viņu iekļāvusi starp 20 ietekmīgākajiem.

Taču Kariņa karjera varēja izvērsties citādāk. Kad 8. Saeimas vēlēšanās ”Jaunais laiks” ieguva 26 deputāta mandātus, Kariņš tika virzīts zemkopības ministra amatam. Latvija gatavojās pievienoties Eiropas Savienībai, aktuāls bija jautājums par tiešmaksājumiem zemniekiem.

Par zemkopības ministru pašu partijas vadītajā kabinetā Kariņš nekļuva, tā vietā ieņemot ”Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēža posteni.

Par valdības locekli Kariņš kļuva nākamās valdības sastāvā. Viņam uzticēja ekonomikas ministra krēslu. Toreiz viņš neveiksmīgi mēģināja panākt samazināto PVN likmi pārtikai.

Pēc 13 gadiem iecere daļēji ir iedzīvināta. 5% likme piemērota Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Vai starp topošā premjera prioritātēm būs samazināt likmi visai pārtikai šobrīd nav zināms.

Vispirms vispār jātiek līdz valdībai. “Veidojot valdību ar tik daudz partneriem, nekas nav drošs, pirms nav nobalsots parlamentā,” norāda politologs Filips Rajevskis.

Šā brīža modelis paredz valdību veidot no piecām partijām. Lai arī piekritusi būt tās sastāvā, vājais un nestabilais ķēdes posms ir partija “KPV LV”. Tas nozīmē, ka balsu skaits var variēt no 50 līdz 66. Šobrīd ar minimālu pārsvaru dominē pārliecība, ka Kariņš līdz balsojumam parlamentā tomēr varētu nonākt un pat tikt apstiprināts.

Bijušais premjers Māris Gailis, kurš savulaik vadījis mazākuma valdību, uzskata, ka Kariņam pat vēl ir rezerve: “Es domāju, ka piecas partijas ir labāk par četrām. Jo, ja kāds nemāk uzvesties, tad met ārā, bet valdībai nav jādemisionē. 50 būs pietiekami, atliektiem galiem.”

“Tā nav gluži klasiska mazākuma valdība, tā būs 50+ valdība, tur ir iespējams kaut kādas vienošanās par politikām, kas palīdzēs valdības darbam,” teic politologs Jānis Ikstens.

“Šāda veida situācija, kad premjers ir mazākajai frakcijai, turklāt bez deputāta mandāta, ir liels eksāmens. Būs jāparāda spēks balansēt ambīcija, intereses un partiju prioritātes. Un tas būs grūti ar partijām, kurām ir tik plašs ambīciju loks,” pauž Rajevskis.

Tas nozīmē, ka premjeram Kariņam, ja viņš par tādu kļūs, būs jādemonstrē izcilas menedžera spējas.

“Es domāju, ka viņš varbūt vairāk būs līdzīgs tagadējam premjeram, kas ir tāds rāms un nedaudz pelēcīgs, kura laikā nekādas drāmas nenotiek. Tas varbūt ir svarīgāk nekā kādai spilgtai personībai, kādi bija abi iepriekšējie varianti, varētu būt bijuši,” saka Kaža.

“Viņš deva visiem iespēju izteikties. Nebija autokrātisks, kādu noteiktu viedokli dabūt cauri. Kad visi bija izteikušies, mēģināja savilt kopā. (LNT: Premjera amatā šis stils derēs?) Šajā topošajā valdībā, kur ir tik daudz dažādi viedokļi, tas stils ļoti noderēs,” uzskata Bērziņš.

Uzticēt vadību mazākajam spēlētājam sākotnēji var šķist neloģiski. Taču šāda situācija radusies, citām kombinācijām nonākot strupceļā. Arī Eiropas Komisijas vadītāja krēslā sēž Žans Klods Junkers no Luksemburgas, kas, pat salīdzinot ar Latviju, ir pundurvalsts.

1 komentārs