Kriptovalūta. Kādi ir riski, ko paver nauda, kuras izcelsmi un īpašniekus nav iespējams noteikt?

2 komentāri

Uz neievērojamas daudzdzīvokļu mājas Barona ielā durvīm redzams uzraksts angļu valodā ”šeit pieņem bitcoin”.

Šajā vietā atrodas birža ”Paybis”, kuras vadītājs Konstantīns Vasiļenko stāsta, ka vairums klientu ir no Amerikas un NVS valstīm. Atšķirībā no tradicionālajām biržām, šeit netirgo akcijas vai citus vērtspapīrus, bet gan pasaulē populārākās kriptovalūtas – bitcoin, ethereum, litecoin.

Konstantīns Vasiļenko
“PayBis.com” izpilddirektors

Mēs piedāvājam jebkuram cilvēkam gandrīz no visas pasaules, atnākt pie mums un ātri nopirkt kādu no lielākajām kriptovalūtām. Mēs strādājam 24 stundas, septiņas dienas nedēļā.

Nopirktā kriptovalūta pēc tās iegādes nokļūst cilvēka digitālajā “maciņā”. Pati birža reģistrēta Lielbritānijā, kur ir kriptovalūtu tirgošanai labvēlīgāks regulējums, Latvijā atrodas tehniskais atbalsts. Konstantīns stāsta, ka vēlētos, lai Latvijā kriptovalūtu joma būtu regulēta – tad uzņēmums varētu šeit izņemt licenci, un klientu uzticība uzreiz būtu lielāka. Digitālo valūtu tirgus attīstījies tik ātri, ka likumdošana tam vienkārši nav tikusi līdzi.

Konstantīns Vasiļenko
“PayBis.com” izpilddirektors

Piemēram, Igaunija – viņi pirmie izveidoja kaut kādu regulējumu no Baltijas valstīm par kriptovalūtām. Tas nozīmē, ka jauni startapi, jauni uzņēmumi ies un reģistrēs kompāniju Igaunijā, jo viņiem ar regulatoru var par to jau runāt. Mēs tikai pašā sākumā esam.

Pasaules populārākā kriptovalūta bitcoin savulaik bija radīta ar mērķi kļūt par digitālu alternatīvu tradicionālajai naudai, ko emitē valstu centrālās bankas. Taču sabiedrības uzmanību bitcoin piesaistīja cita iemesla rezultātā. Bitcoin un citu kriptovalūtu vērtība pērn pēkšņi pieauga vairākkārt. Daudzi nosprieda, ka kriptovalūtas viņiem nodoršinās vieglu peļņu.

Konstantīns Vasiļenko
“PayBis.com” izpilddirektors

Bet tas nav tik vienkārši – ir vairāk nekā 1500 dažādu kriptovalūtu veidu, un kā saprast, kurai vērtība augs, kurai zudīs. Katru dienu parārās jaunas kriptovalūtas, citas izzūd.

Ap Ziemassvētkiem leiputrija beidzās. Bitcoin un citas virtuālās valūtas strauji zaudēja savu vērtību. Tomēr kriptovalūtu stāsts ar to nav beidzies. Īsteni ticīgie, kā arī jauno tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji un vienkārši entuziasti saka – vai tas kādam patīk vai nē, kriptovalūtas pasaulē ir uz palikšanu.

Kriptovalūtu attīstību Latvijā pēta uzņēmums ”Zatoshi”. Tā dati liecina, ka pie  mums darbojas trīs kriptovalūtu biržas jeb maiņas punkti. Uzņēmuma vadītājs Edgars Blaževičs norāda, ka rūdīti spekulanti ar kriptovalūtām pelnīt tiešām prot. Nepreofesionāļiem viņš neiesaka iesaistīties digitālās naudas pirkšanas un pārdošanas nodarbē.

Edgars Blaževičs
“Zatoshi” valdes priekšsēdētājs

Jā, tur, protams, var pamēģināt, bet tikpat labi var aiziet uz laimētavu pamēģināt vai nopirkt loterijas biļeti. (..) Tā tomēr ir laimes spēle, un tur vairāk ir azarta. Līdz ar to es neieteiktu vispār plašākai sabiedrībai ar to nodarboties. Drīzāk jūs pazaudēsit nekā iegūsit.

Edgars vienlaikus ir pārliecināts, ka kriptovalūtas nākotnē nebūs tikai spekulāciju objekts. Uz tām balstītās tehnoloģijas jau rada un turpinās radīt jaunus veidus kā cilvēki veic norēķinus, finansē dažādus projektus. Kriptovalūtu tehnoloģijās sākušas ieguldīt arī tradicionālās bankas.

Edgars Blaževičs
“Zatoshi” valdes priekšsēdētājs

Ja mēs paskatāmies vairāk uz rietumiem, tad tur var redzēt ielās arī bitcoin vai kriptovalūtu bankomātus, tur var norēķināties arī atsevišķās kafejnīcās. Protams, tas ir lielās pilsētās tikai, un ja mēs runājam par sabiedrību kopumā, tas nav izplatīts.

Latvijā nav daudz vietu, kur var norēķināties ar kriptovalūtām – šādi uzņēmumi ir deviņi, aplēsuši Latvijas kriptovalūtu tirgus analītiķi. Iespēju piedāvā viens bārs, nekustamo īpašumu kompānija, kā arī hostelis, ”Apple” ierīču remonta serviss, un nacionālā aviokompānija ”airBaltic”. Pārsvarā uzņēmumiem tas ir vienkārši mārketinga triks. Piemēram, ”airBaltic” nemaz nav sava kriptovalūtu konta. Lidsabiedrības sadarbības partneri par aviobiļetēm saņemtos bitcoin maksājumus uzreiz konvertē reālajā naudā, un ”airBaltic” kontā maksājums ienāk eiro valūtā.

Edgars Blaževičs
“Zatosh” valdes priekšsēdētājs

Tā tehnoloģija ir ļoti jauna, un tiklīdz parādīsies ērta vide, un ērtu, izmantojamu rīku, tad arī būs kompānijas, kas vēlēsies to pieņemt.

Konstantīns Vasiļenko
“PayBis.com” izpilddirektors

PAYBIS 39:44 ”Cik daudz cilvēku Latvijā ir kriptovalūta? Ļoti maz. Un viņi to neizmanto katru dienu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem nav jēgas to kriptovalūtu ieviest, jo neviens ar to nemaksās.

Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs atzīst, ka uz kriptovalūtu bāzes tiešām radušās jaunas un noderīgas tehnoloģijas. Taču, viņaprāt, sapnis, ka kritptovalūtas kļūs par reālu alternatīvu tradicionālajai, centrālo banku emitētajai naudai, faktiski jau ir izsapņots.
Deniss Fiļipovs
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs

Tā ideja izveidot jaunas paaudzes maksājumu sistēmu nav īstenojusies. Jūs varat pasekot kā mainās bitcoin vērtība. Līdz ar to jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē kādam tirgotājam vai uzņēmējam ņem savā bilancē bitcoinus, tas nozīmē bez maz vai katru minūti, katru sekundi sekot līdzi kursa svārstībām, un attēlot to savā grāmatvedībā būtu kaut kas ārkārtējs.

Tomēr digitālās naudas izplatība ir pietiekoši liela, lai sagādātu galvassāpēs nodokļu iekasētājiem. Iedzīvotāju gūtā peļņa par spekulācijām ar kriptovalūtām, dažu vietējo uzņēmumu piedāvātās iespējas norēķināties ar bitcoin, kā arī kriptovalūtu izmantošana globālos sludinājumu servisos – tas viss radījis papildu darbu Valsts ieņēmumu dienestam.

Arnis Lībenzons
VID Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs

Šie darījumi krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies – nekustamais īpašums, automašīnas… Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. (..) Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav.

Bet kas tad īsti ir kriptovalūta no juridiskā viedokļa? Valsts ieņēmumu dienesta atbilde nav vienkārša.

Andris Lībenzons
VID Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs

Priekš PVN vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā proce – jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam.

VID skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis. Turklāt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Edgars Blaževičs
“Zatoshi” valdes priekšsēdētājs

Formāli izskan, ka tas regulējums kaut kur ir, bet katra iestāde, katrs ierēdnis atbild kaut ko citu.Viens saka, ka jā, šeit būtu jāmaksā nodoklis; otrs, ka nebūtu. Bet tajā pašā laikā var piesieties pie jebkuras atbildes, un atrast kaut kādos citos normatīvajos aktos, ka tomēr ir tā un nav.

Gan valstu, gan visas Eiropas Savienības līmenī kriptovalūtām paredzēta regulējuma izstrāde notiek. Taču pagaidām katra valsts un reizēm pat katra iestāde, un pat katrs ierēdnis uz kriptovalūtām skatās atšķirīgi.

Konstantīns Vasiļenko
“PayBis.com” izpilddirektors

Es domāju, ka kriptovalūta attīstīsies kā naudas līdzeklis, jo tā ir decentralizēta sistēma, to neviens nekontrolē, nevar banka tavu kontu izslēgt, nevar valdība tavu kontu izslēgt.

Taču šī īpašība kriptovalūtas padara pievilcīgas arī naudas atmazgātājiem, teroristiem un kriminālajām aprindām, atzīst valsts iestādēs.

Guna Dirveika
FKTK vecākā juriskonsulte

Kriptovalūtas īpašība, ka tā var būt anonīma, ļauj šo valūtu izmantot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas nolūkiem.

Andris Lībenzons
VID Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs

Mēs zinām, ka šajā melnajā internetā, darkentā preces, kas tiek pirktas, tiek pirktas par kriptovalūtu. Tas jau atkal vairāk ir policijas jautājums.

Valsts policijā norāda, ka izmeklētāji ir sākuši vairākus ar kripotovalūtām saistītus kriminālprocesus. Visi ir par tirgošanos ar aizliegtām precēm.

Andrejs Grišins
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks

Nevienam nav noslēpums, ka interneta vidē, tajā pašā ”darknetā” ir iespējams iegādāties da jebko, sākot ar ieročiem, narkotiskajām vielām, viltoto naudu utt. Un noziedzīgo pasauli piesaista tas, ka kriptovalūta ir decentralizēts maiņas institūts, un tādā vedā pieļauj, ka tiesībsaizsardzības iestādēm ir grūtāk noskaidrot bitcoin konta turētāju.

Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins vienlaikus uzsver, ka policija ir iemācījusies atklāt nelegālos darījumus, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Andrejs Grišins
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks

Nav tādas vietas kā banka, kur atnākt, un pajautāt, kam pieder šis konkrētais konts, bet ir citi ceļi kā to ir iespējams noskaidrot.

Eksperti norāda, ka darījumiem, kuros izmantota populārākā kriptovalūta bitcoin, patiešām izsekot ir ļoti vienkārši – to varot izdarīt jebkurš, kas ar datoru ir uz ”tu”. Tomēr ir radītas arī kriptovalūtas, kas speciāli paredzētas tam, lai darījumi ar tām būtu paslēpti no ziņkārīgo acīm.

Edgars Blaževičs
“Zatoshi” valdes priekšsēdētājs

Internetu arī izmanto noziedznieki, bet tas nenozīmē, ka pati tehnoloģija ir slikta. Līdzīgi ir ar kriptovalūtām. Jo vairāk tās būs regulētas, jo tīrāka tā vide būs.

Kamēr Latvijas politiķi vēl domā, vai un kā regulēt kriptovalūtu tirgu, Amerikas Savienoto Valstu politiķi jau sākuši kriptovalūtās saņemt ziedojumus. Vai šis var būt veids kā izbēgt no partiju finanšu kontroles – par šo tēmu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šonedēļ no intervijas atteicās. Birojā vienīgi norādīja, ka līdz šim nav konstatēts, ka politiskās partijas būtu izmantojušas kriptovalūtas.