Krievijas vēstniecībā Rīgā strādā Skripaļu indētāja spiega kursabiedrs

4 komentāri
Krievijas vēstniecībā Rīgā strādā Skripaļu indētāja spiega kursabiedrs
LAURIS AIZUPIETIS, F64

Krievijas vēstniecībā Latvijā astoņus gadus strādā diplomāts Romāns Tatarka. Kā tagad atklājies, viņš bijis kursabiedrs bēdīgi slavenajam krievu militārās izlūkošanas aģentam, par Skripaļu indēšanu aizdomās turētajam Anatolijam Čepigam. Abi mācījušies Maskavas Militāri diplomātiskajā akadēmijā.

Ko līdz šim mazpazīstamais diplomāts Tatarka Latvijā darījis? Vai ir pamats bažām, ka viņš spiegojis, un kā rīkosies mūsu atbildīgās iestādes?

Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs Romāns Tatarka savulaik studējis Maskavas Militāri diplomātiskajā akadēmijā kopā ar GRU līdzstrādnieku Anatoliju Čepigu. Šī mācību iestāde tiek uzskatīta par galveno Krievijas spiegu kalvi.

Čepiga tiek turēts aizdomās par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu. Viņš kļuva slavens pēc britu specdienestu publiskotajiem video kadriem un neveiksmīgās taisnošanās, skaidrojot, ka Solsberi mazpilsētu apmeklējis, lai baudītu arhitektūru.

Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska portālā “Mbk.media” publicēti Čepigas kursabiedru vārdi, starp tiem arī Rīgā dzīvojošais Tatarka.

“Nav noslēpums, ka specdienestu darbinieki izmanto diplomātisko piesegu. Ja viņi tiek aizturēti, viņus nevar sodīt, maksimums – izraidīt no valsts,” saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Tatarka 2011. gadā kā Rīgas Diplomātiskā ekonomikas kluba biedrs un Krievijas vēstniecības atašejs apmeklējis Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Kādā foto viņš redzams līdzās nacionālā naida kurināšanā apsūdzētajam prokremliskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko.

Tatarka par diplomātu Latvijā strādā kopš 2011. gada. Teju astoņi gadi vienā valstī – diplomātijā reta parādība, iespējams, Tatarka ir ļoti vērtīgs darbinieks, īstajā vietā. Viņa amats ir trešais augstākais vēstniecībā.

“Šī te inženiera izglītība liecina, ka viņš specializējas tehniskajos jautājumos. Tiek pieminēta Inčukalna gāzes krātuve. Krievijai izsenis bijusi interese par Latvijas stratēģiskās infrastruktūras objektiem. Otrs – manīts ar Gapoņenko, liecina par viņa mēģinājumiem uzturēt kontaktus, varbūt arī organizēt “tautiešu organizāciju” darbību,” norāda Cepurītis.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) par iespējamo spiegu, kas maskējas zem diplomātiskās izkārtnes, runā ļoti izvairīgi: “Pirmkārt, šis jautājums būs jāizvērtē drošības iestādēm. Ārlietu ministrija balstās tikai uz drošības iestāžu atzinumiem. Nevaru komentēt interneta portālus. (TV3: Šobrīd nav bijuši kādi atzinumi par viņu?) Es nevaru komentēt klasificētu informāciju. Par konkrētām personām runā drošības iestādes.”

Satversmes aizsardzības birojs akcentē, ka tam ir zināmi izlūki, kas Latvijā strādā Krievijas vēstniecības piesegā, bet par konkrētām personām komentāri netiks sniegti.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks uzsver, ka līdz ar izgaismošanos Tatarkas iespējamā spiega karjera ir pamatīgi iedragāta. Viņu tagad var atpazīt publiskos pasākumos, pat uz ielas. Vai Latvijai vajadzētu Tatarku izraidīt? Krievija šīs personas vietā atsūtītu kādu citu, varbūt pat vēl labāk apmācītu, un līdz šim neizgaismotu darbinieku, kura darbībām izsekot būtu vēl grūtāk, skaidro Cepurītis.

4 komentāri