Kremlis turpina vēstures pārrakstīšanu: Krievijas vēstniecība uzstāj, ka Latvija leģitīmi iestājās PSRS

9 komentāri

Krievija turpina savu vēstures pārrakstīšanas ofensīvu pret Baltijas valstīm. Krievijas vēstniecība Rīgā šodien paziņojusi, ka pirms 80 gadiem, 1940. gada 14. jūlijā, Latvija sāka ceļu uz “leģitīmu” iestāšanos Padomju Savienībā. Ārlietu ekspertus nepārsteidz, ka Kremlis šādi vēlas traktēt pagātni.

Atgādinot par 1940. gada jūlija notikumiem, Krievijas vēstniecība Latvijā sociālajā tīklā “Twitter” publicējusi ierakstu ar fotogrāfiju, kurā attēlota cilvēku rinda pie vēlēšanu iecirkņa Rīgā ar norādi, ka tās esot Saeimas ārkārtas vēlēšanas 1940. gada 14. un 15. jūlijā, kas “kļuva par vienu no Latvijas soļiem, lai leģitīmi iestātos PSRS sastāvā”.

Līdzīgs ieraksts šodien ievietots ari Krievijas vēstniecības Igaunijā sociālajos kontos. Atbildot uz šiem centieniem sagrozīt vēstures faktus, Latvijas ārlietu ministrs sociālajā tīklā “Twitter” Krievijas diplomātiem atgādinājis, ka ”vēlēšanas” notika padomju okupētā Latvijā pretēji Satversmei un bija tiešs politisko dvīņu – Hitlera un Staļina – noziedzīgās vienošanās rezultāts.

Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta direktors norāda, ka Krievijas centieni grozīt vēstures faktus nav nekas jauns, taču šajā gadījumā pārsteidzoši, ka par propagandas ruporu kļuvusi vēstniecība.

“Tas pārsteidzošais elements ir tas, ka ar to šobrīd jau sāk nodarboties Krievijas vēstniecība, kurai tomēr būtu vispirms jādomā par savstarpējo valstu attiecību un sadarbības veicināšanu.  To varētu interpretēt kā tādu zināmu Krievijas vēstniecības kļūšanu par zināmu propagandas megafonu pēc tam, kad ir aizsaistīti vai aiztaisās, vai tiek aizliegti Krievijas kanāli. Tad kaut kādā veidā tā pozīcija ir vēl uzkrītošāk jāparāda,” uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Pētnieks vienlaikus neizslēdz šodienas paziņojumu saistību ar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām.

“Var jau neizslēgt, ka Krievijas vēstniecība daļēji atbild gan uz Krievijas kanālu aizslēgšanu, gan mazliet arī veicina tādu emocionālo atmosfēru pirms Rīgas domes vēlēšanām. Jo, protams, ka tie ir sensitīvi jautājumi, kas kaut kur mobilizē un kaut kur pretnostata sabiedrību, un, pretnostatot sabiedrības daļas, vispirms ir ļoti svarīgi mobilizēt to elektorāta daļu, kas varētu būt arī pozitīvi noskaņota par šādu vēstījumu,” pauž Sprūds.

Šis nav pirmais gadījums, kad Krievija tiek pieķerta vēstures faktu sagrozīšanā. Pērn tā izplatīja melīgu informāciju, ka Otrais pasaules karš esot sācies Polijas vainas dēļ un Molotova-Ribentropa pakts pat nācis Baltijas valstīm par labu.

Runājot par 14. un 15. jūlija notikumiem 1940. gadā, vēsturnieki norāda, – padomju okupētajā Latvijā tā dēvētajām vēlēšanām tika pielaists tikai viens – Darba tautas bloka – kandidātu saraksts. Citi alternatīvie saraksti bija noraidīti. Toreiz Maskava vēl 12 stundas pirms balsu skaitīšanas Latvijā paziņoja, ka par minēto sarakstu nodotas 97,5% vēlētāju balsis. Jaunā šādi ievēlētā Saeima pasludināja Latviju par sociālistisku republiku un iesniedza lūgumu to uzņemt PSRS.