Komentāri

Kravu apgrozījuma kritumu šogad izjūt visas trīs Latvijas Lielās ostas – Rīga, Ventspils un Liepāja, turpretī septiņu Latvijas mazo ostu kravu apgrozījuma pieaugums šogad ir 8,4%. Vairākas mazās ostas, piemēram Pāvilosta, Jūrmala, orientējas uz jahtu apkalpošanu un tūrismu – tur kravu plūsma nenotiek.

Citviet attīstītāka ir zveja un zivju pārstrāde, bet vairākas mazās ostas orientējas uz kravām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lielākais kravu apjoma pieaugums ir Salacgrīvas un Rojas ostās – teju par 30%. Tas gan neesot saistīts ne ar darba efektivitātes pieaugumu, ne kādu citu izdevīgāku nosacījumu radīšanu, bet gan ar koksnes pieprasījuma palielināšanos Skandināvijas tirgos.

Mežizstrāde un kokmateriāli ir vienas no galvenajām nozarēm valstī, arī, piemēram, Salacgrīvas ostā var redzēt, ka papīrmalka veido galvenās eksporta kravas – tā šeit sakrauta daudzstāvu mājas augstumā.

Mazo ostu asociācijā skaidro, ka šāds pieprasījuma pieaugums pēc koksnes ir bijis prognozējams. Turklāt tas tuvākajā laikā nemazināsies, bet var tikai augt. Granulas, šķelda, papīrmalka un jebkāda veida kokmateriāls ir tas, kas veido mazo ostu kravu pieaugumu. Tas varētu būt vēl lielāks, taču diemžēl mežu resurss nav bezgalīgs.

Mazo ostu darbība balstās uz trim principiem. Kravu apgrozījums, kas nodrošina infrastruktūru, zvejniecība, kas nodrošina nodokļu plūsmu un jahtu tūrisms – papildus nodarbinātība vietējiem.

Uz kopējā kravu apgrozījuma fona, mazās ostas lielu pienesumu valsts mērogā nedod. Arī vienlīdzības zīmi starp kravu apjomu un nodokļu pienesumu likt nevarot. Daudz lielāku pienesumu mazās ostas dod nevis ar kravu pieaugumu, bet konkrētās vietas attīstībai. Ja osta aktīvi strādā, arī apkārtnē esot dzīvība, cilvēki rosās, ir aktīvi.

Vietējie atzīst, ka, pateicoties ostas darbībai, pilsētiņā notiek aktivitātes un kaut arī no sastaptajiem ostā neviens nestrādā – visiem saistība ar ostu ir – kāds piegādā preces, cits apdrošina, apkalpo vai ēdina kuģa apkalpi un tā tālāk.

Rojas ostā aktīvi darbojas vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi, tur ir darbs arī zvejniekiem.

Arī zvejniekiem ir ļoti liela loma mazo ostu attīstībā, veiksmīgā darbībā un vietējās dzīves uzturēšanā. Tur kur ir zvejnieki, tur ir arī tirdzniecība, pakalpojumi, transports.

Līdz šim konkurence starp lielajām un mazajām ostām neesot bijusi – Mazajās ostās nav tranzītkravas, te pārkrauj tikai vietējās kravas un līdz ar to arī Krievijas ietekmi te nejūtot. Tomēr domājot par nākotni – kravu plūsmai turpinot mazināties, lielās ostas varētu sākt piesaistīt tos uzņēmumus, kas šobrīd izmanto mazās ostas, līdz ar to, mazās ostas šai konkurences cīņā zaudētu.

Mazo ostu nākotne ir tuvumā esošas stabilas ražotnes, kurām kaut ko vajag izvest. Tas būs arī iemesls paplašināties, veidot infrastruktūru – tas savukārt dos darbu vietējiem iedzīvotājiem un aktivizēs viņu dzīvi.

Lasi vēl