Krāpnieki uzdarbojas: “Latvijas Pasta” vārdā aicina samaksāt 1 eiro, lai nosūtītu it kā loterijā laimētu mobilo telefonu

1 komentārs
Krāpnieki uzdarbojas: “Latvijas Pasta” vārdā aicina samaksāt 1 eiro, lai nosūtītu it kā loterijā laimētu mobilo telefonu
PA WIRE / PA IMAGES / SCANPIX

Par kibernoziedzinieku aktivitātēm sabiedrību šomēnes brīdina “Latvijas Pasts”. Krāpnieki pasta vārdā cilvēkiem nosūta īsziņas, aicinot veikt naudas pārskaitījumu citādi viņi nesaņems sūtījumu. Šī šogad jau ir trešā reize, kad kibernoziedzinieki izmanto “Latvijas Pasta” tēlu cilvēku datu un naudas izkrāpšanā.

Īsziņās nosūtītā saite ar tekstu “Jūsu pakete ir apturēta mūsu terminālī” ved uz vietni, ko krāpnieki izveidojuši līdzīgu “Latvijas Pasta:” apmaksas formai. Cilvēki tiek aicināti samaksāt vienu eiro, lai it kā varētu saņemt sūtījumu ar veikala “Elkor” konkursā laimēto mobilo telefonu. “Latvijas Pasts” uzsver – tā ir finanšu krāpniecības shēma.

Gundega Vārpa, Latvijas Pats pārstāve 5:56-6:05 Neuzķerties, ignorēt, un nekādā gadījumā neveikt nekādus maksājumus, nesniegt savus datus vai jebkuru citu privātu informāciju.

Ja Latvijas Pasts vēlētos sazinātos, tad izmantotu klienta vārdu, uzvārdu un sūtījuma numuru, nevis vispārīgu tekstu kā krāpnieciskajos ziņojumos. Pagaidām neesot informācijas, cik daudzi uz tiem uzķērušies. Atsevišķi īsziņu saņēmēji daļās ar ekrānšāviņiem sociālajos tīklos un brīdina par krāpniecību.

“Tā summa tādā ziņā ir neliela, kas krāpniekiem ir salīdzinoši mazs risks, jo zina, ka cilvēki nepārbaudīs, nepārliecināsies, jo tik maza summa, es tagad dabūšu savu balvu, un iekritīs. Pilnīgi pietiek, ja vienas dienas laikā 500 cilvēki ir aizskaitījuši vienu eiro. Priecīgi krāpnieki,” stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

IT drošības incidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv” skaidro – risks varētu būt ne tik daudz zaudēt to vienu eiro, bet krāpnieki, iegūstot bankas konta numuru, esot spējīgi paņemt kredītus.

“Ja jūs maksājat kaut kur naudu, ir arī krāpšanas, kurās maksājumi uz kādu kontu ļauj, piemēram, apstiprināt jūsu konta identitāti un uz jūsu vārda paņemt ātros kredītus,” pauž “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Šogad šis ir jau trešais krāpniecības vilnis, kurā izmantots Latvijas Pasta tēls. Pirmo reizi februārī. Tas septembrī – turklāt bija centieni izplatīt ļaunprogrammatūru.

Vīrusa izplatīšana, krāpnieciski izmantojot “Latvijas Pasta” tēlu, esot bijis nopietns incidents, jo mērķis bija nošifrēt nobloķēt cilvēku pieeju saviem datoriem.

“Jums tiek piedāvāts pret samaksu, ka atkal būs pieeja saviem datiem. Ja jums ir svarīga tā informācija, kas ir jūsu ierīcē, tad, visticamāk, jūs samaksāsiet šo maksu,” norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja

Tāpat kibernoziedzinieki veido viltotas internetbanku lapas, cerībā, ka cilvēki automātiski savos telefonos apstiprinās, piemēram, “Smart ID” kodu. Nav mazinājusies interese iegūt piekļuvi sociālo tīklu profiliem un e-pastiem, sevišķi, ja tie satur informāciju par uzņēmuma darījumiem.

“Tad tālāk šādas piekļuves e-pastiem tiek izmantotas, lai krāptu uzņēmumus, izsūtītu viltus rēķinus, maldinātu partnerus, uz kurieni jāmaksā,” skaidro “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Līdzko parādās dažādās kiberkrāpniecības shēmas, IT drošības incidentu novēršanas institūcija tās slēdz. Noziegumi lielākoties tiek veikti no ārvalstīm. “Drossinternets.lv” secina – daļa cilvēku joprojām mēdz vieglprātīgi iekrist krāpšanas shēmās, lielākoties noticot kādiem laimestiem vai zemas cenas piedāvājumiem. Sociālā eksperimenta laikā no tiem, kas internetā redzēja reklāmas ar viltus piedāvājumu, 60% bijuši gatavi ievadīt savas bankas kartes datus.