Kozlovskis: Visticamāk, notikusi administratora Bunkus pasūtījuma slepkavība

Pievienot komentāru
Kozlovskis: Visticamāk, notikusi administratora Bunkus pasūtījuma slepkavība
Foto: f64

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Jau vēstīts, ka pie Rīgas Brāļu kapiem, Aizsaules ielā 1, trešdienas rītā plkst. 8.40, izmantojot šaujamieroci, nogalināts vīrietis, kurš pārvietojās ar baltas krāsas “Range Rover” automašīnu.

Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna ar tentu, informēja Valsts policijā (VP).

Kā novēroja LETA, baltais “Range Rover” ir braucis virzienā uz Brāļu kapiem, nobraucis no ceļa labajā pusē, nolauzis ceļa zīmi un ietriecies kapu nožogojumā, to sabojājot. Automašīnai cauršauts priekšējais stikls vadītāja pusē.

VP sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116. panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.

Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko “Trasta Komercbankas” likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Rasa aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus.

Lasi vairāk: Kas bija nogalinātais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus?

Bunkus par maksātnespējas administratoru strādājis kopš 2007. gada. Viņa vārds skaļi izskanēja medijos saistībā ar uzņēmuma “Rego Trade” maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām.

Bunkus valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijā par 2016. gadu liecina, ka viņam pieder 2013. gada “Range Rover” automašīna. Tāpat viņam reģistrēti uzkrājumi 88 269 eiro apmērā “Luminor” bankā. 2016. gadā Bunkus arī saņēma dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā. Tāpat administrators 2016. gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro apmērā un 58 550 eiro apmērā, savukārt parādsaistības kopumā 527 374 eiro apmērā. Publiski pieejama informācija liecina, ka Bunkus dzīvojis Mežaparkā.

Kā liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāzē, Bunkus savulaik ziedojis partijai “Jaunais laiks” un apvienībai “Vienotība”. 2010. gadā viņš “Jaunajam laikam” ziedojis 1000 latus (1420 eiro), bet 2011. gadā – 500 latus (710 eiro). 2011. gadā viņš ziedojis arī 3000 latus (4260 eiro) apvienībai “Vienotība”.

“Bunkus advokātu birojā” aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus par notikušo.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) aģentūrai LETA norādīja, ka notikusī slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP). “Nedrīkst atkārtoties 90. gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,” viņš teica.

Savukārt Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90. gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norādīja, ka neko nezina par notikušo, tāpēc arī neko nevar komentēt. Tāpat norādīja arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Līdzīgi Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa Egnere (V) norādīja, ka jautājumus par notikušo varēs komentēt pēc sīkākas informācijas iegūšana.