Tev šodien ļoti jāpadomā pirms kādam klāstīsi savus nākotnes plānus vai dalīsies ar rīcības taktiku attiecībā uz kādu svarīgu savas dzīves darījumu. Attiecībās šodien valdīs mērenība visās tās labajās izpausmēs.
Tev šodien izdosies visas norunas un piepildīties visi nodomi. Iemācies paņemt dāvanas ar pienācīgu stāju. Darba jomā nāksies gan riskēt, gan būt gatavam saskatīt savas kļūdas un to radītās sekas.
Šodien neielaidies nesaprātīgos darījumos vai dari to tikai ar kāda atbalstu. Viens nebūsi cīnītājs. Pat ja šķiet, ka sagaidāma izdošanās, ļoti nopietni apsver visus drošības pasākumus un rezerves variantus.
Mācies sadarboties ar dažādu rangu un amatu cilvēkiem. Šodien visu atbildību un darba apjomu nekrauj savos plecos, bet centies sadalīt pienākumus un pārgrupēt atbildības.
Lai šodien kaut ko ievērojamu sasniegtu un panāktu vēlamo rezultātu, tev jāspēj pavērot notiekošo kā arī paskatīties uz sevi esošās situācijas kontekstā. Ja nevari izpaust šīs kvalitātes, tad izvēlies godīgu un tiešu valodu.
Piemērota diena, lai nodarbotos ar sevis slavināšanu un savu preču vai pakalpojumu mārketingu. Šajās tirgus aktivitātēs iesaisti arī savus draugus, jo viņu idejas var izrādīties īpaši oriģinālas un neatvairāmas.
Profesionālo problēmu risināšanā ir jāiegulda visi tavi dzīvības spēki. Tomēr šīs pūles nebūs veltīgas, jo saņemsi nepārprotamas norādes par izcili paveikto darbu un arī maciņam būs dzīvības un prieka aura.
Dinamiskā notikumu attīstība tevī iedegs sacensības dzirksti un būsi laimīgs, ja sāksies intuitīvā spēle. Panākumus ietekmēs tava inteliģence un māka uztaustīt neordinārus pavedienus un ceļus.
Šodien tevi var piemeklēt sevis noniecināšanas lēkmes, tāpēc profilaktiskos nolūkos sagatavo sev uzslavu sarakstu, kas vismaz nedaudz tevi organizēs un turēs ierindā. Dienu nobeidz, uzsitot sev uz pleca un uzsaucot karstvīna glāzi.
Šodienas dabas dāvāto lādiņu šauj uz visām pusēm. Šodien vari izpausties gan fiziski, gan mentāli, gan mākslās, gan eksaktajās sfērās. Arī pārgalvīgākie soļi ir jāsper ar pienācīgu atbildības un pienākuma sajūtu.
Šodien nedrīksti ļauties inertumam un sevis žēlošanai. Nesēdi rokas salicis, bet uzvelc mici un siltos dūraiņus un ķeries klāt tām lietām, par kurām īpašu interesi izrāda tavi kolēģi vai konkurenti.
Ja izmantosi vislabākās no savu īpašību klāsta, vari tikt pie vakantas un daudzsološas biznesa nišiņas. Lēmumus pieņem nekavējoties un rīkojies intuitīvi. Pirms piparkūka rokā, nevienam nestāsti, ka dosies uz veikalu.
Tas, ka aizvadīti mierīgākie svētki līdzšinējo Dziesmu un deju svētku vēsturē, liecina par labu operatīvo dienestu darbu, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Kā informēja Iekšlietu ministrijā, aizvadītā nedēļa, kad norisinājās XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki, bija nozīmīgs notikums visai Latvijai un vienlaikus arī izaicinājums dažādiem dienestiem, kas rūpējās par netraucētu pasākumu norisi, sabiedrisko kārtību, drošību un cilvēku veselību.
“Tas, ka dienestu vērtējumā šie bija mierīgākie svētki līdzšinējo Dziesmu un deju svētku vēsturē, liecina par lielu dienestu darbu, labu iepriekšējo sagatavošanos, risku izvērtējumu un savstarpējo koordināciju svētku laikā,” akcentēja Kozlovskis.
Foto: Dziesmu svētku noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā"
Vienlaikus viņš pauda pateicību Valsts policijai (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), Drošības policijai un Valsts robežsardzei, kā arī citu nozaru dienestiem, kam svētku laikā bija “darba pilnas rokas” un kas nodrošināja to, ka svētku dalībnieki, apmeklētāji, kā arī Rīgas iedzīvotāji un viesi varēja “pilnībā baudīt svētku prieku”.
Kā ziņots, pirmdien notikušajā pēcsvētku preses konferencē VP, VUGD un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas atzina, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki ir bijuši mierīgākie Latvijas vēsturē.
VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Viņš skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. VP vadītājs īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.
Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.
Tāpat Ķuzis atzīmēja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas – Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.
Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šā gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies “sliktākajiem scenārijiem”.
Viņš arī uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.
Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.
Arī NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.
Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.
Cipule arī pauda pateicību Latvijas Sarkanajam Krustam, kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.
Kā ziņots, naktī no svētdienas uz pirmdienu ar tautasdziesmu “Pūt, vējiņi” Andreja Jurjāna apdarē 16 500 koristu izpildījumā noslēdzās XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.