Kozlovskis: Tas, ka aizvadīti līdz šim mierīgākie Dziesmu un deju svētki, liecina par labu operatīvo dienestu darbu

Kā informēja Iekšlietu ministrijā, aizvadītā nedēļa, kad norisinājās XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki, bija nozīmīgs notikums visai Latvijai un vienlaikus arī izaicinājums dažādiem dienestiem, kas rūpējās par netraucētu pasākumu norisi, sabiedrisko kārtību, drošību un cilvēku veselību.

“Tas, ka dienestu vērtējumā šie bija mierīgākie svētki līdzšinējo Dziesmu un deju svētku vēsturē, liecina par lielu dienestu darbu, labu iepriekšējo sagatavošanos, risku izvērtējumu un savstarpējo koordināciju svētku laikā,” akcentēja Kozlovskis.

Vienlaikus viņš pauda pateicību Valsts policijai (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), Drošības policijai un Valsts robežsardzei, kā arī citu nozaru dienestiem, kam svētku laikā bija “darba pilnas rokas” un kas nodrošināja to, ka svētku dalībnieki, apmeklētāji, kā arī Rīgas iedzīvotāji un viesi varēja “pilnībā baudīt svētku prieku”.

Kā ziņots, pirmdien notikušajā pēcsvētku preses konferencē VP, VUGD un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas atzina, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki ir bijuši mierīgākie Latvijas vēsturē.

VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Viņš skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. VP vadītājs īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.

Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.

Tāpat Ķuzis atzīmēja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas – Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.

Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šā gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies “sliktākajiem scenārijiem”.

Viņš arī uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.

Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.

Arī NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.

Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.

Cipule arī pauda pateicību Latvijas Sarkanajam Krustam, kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.

Kā ziņots, naktī no svētdienas uz pirmdienu ar tautasdziesmu “Pūt, vējiņi” Andreja Jurjāna apdarē 16 500 koristu izpildījumā noslēdzās XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.