Koronavīruss ieviesis korekcijas ģimenes ārstu darbā. Kā dakteri ar visu tiek galā?

4 komentāri

Izrakstīt nosūtījumus uz koronavīrusa testiem, atvērt slimības lapas, ārstēt telefoniski – Covid-19 pandēmija uzlikusi būtisku papildu slogu ģimenes ārstiem. Kā dakteri ar to visu tiek galā? “900 sekundes” devās uz vienu no galvaspilsētas ģimenes ārsta praksēm.

Izdzirdot sūdzības par to, ka maskā esot elpot grūtāk, ģimenes ārste Sandra Mickeviča uzreiz piedāvā nomērīt skābekļa koncentrāciju asinīs.

Oksimetru bieži vien izmanto arī paši ārsti un ārstu palīgi, kuri nu ir spiesti strādāt sejas maskās cauru dienu.

“Strādāt ir ļoti grūti. Jo atšķirībā no ķirurgiem mums ir ļoti daudz jārunā. Un tas arī atšķir to situāciju. Jo, ja ir uzlikta tā maska un nav jārunā, tad arī tās brilles nesvīst ciet. Bet mums ir jārunā. Un reizēm pacienti nedzird. Tas arī apgrūtina,” stāsta ģimenes ārste.

Skaidrojošā darba ģimenes ārstiem kļūst arvien vairāk. Piemēram, pašlaik visvairāk jautājumu esot par neseno atteikšanos no pēdējā testa Covid-19 slimniekiem. Pacients var iet uz darbu, ja viņam trīs dienas nav akūtu koronavīrusa simptomu: temperatūras, klepus, galvassāpes. Daudzi nesaprot, ka tā var būt: vīruss organismā vēl ir, bet cilvēks vairs nav infekciozs.

“Ja pacientam ir apstiprināts Covid-19, 11 dienā mēs varam viņu skatīties, jo faktiski viņš neskaitās vairs infekciozs. Ja viņš ir slims, tad tur mazliet citādāk. Tad ir jābūt, lai izrakstītu, piemēram, darbā, tad viņam jābūt tās trīs dienas veselam. Nekādas kontrolanalīzes nav jāveic, ar to mums iet visgrūtāk. Jo pacienti visu laiku grib, lai viņus kontrolē,” norāda Sandra Mickeviča.

Pacienti tomēr vēlas, lai testi tiktu veikti. Bet kontaktpersonas dusmojas par to, ka ir jāpaliek mājās. “Rudenī pacienti kaut kādi gudrāki ir palikuši. Vairāk informācijas ir. Pazudis ir šis baiļu sindroms, kas bija pavasarī. Bet parādījies dusmu sindroms. Pacienti dusmojas. Veselie pacienti dusmojas par to, ka viņiem ir ilgstoši jāsēž karantīnā, kur viņi ir kā kontaktpersonas,” teic ģimenes ārste.

Sandras Mickevičas prakse pēdējā laikā piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Tagad dakterei ir divi ārsta palīgi. Tas palīdz tikt galā arī ar lielo skaitu telefona zvanu un attālinātajām konsultācijām. Tiesa, zvanītāju, kuriem tikai šķiet, ka saslimuši, tagad esot maz: “Parasti viss sākas ar to, ka sāp plaušas. Tad tagad tādu zvanu ir mazāk, protams. Pavasarī bija ļoti daudz. Viesiem likās, ka kaut kas, ja krūšu kurvī sāp, tad sāp plauša un viņam ir Covid-19. Tagad tas ir mazāk kaut kā. Bet pašreiz ir lielāka saslimšana. Tas gan ir noteikti, jā.”

Uz koronavīrusa testiem vidēji dienā tiek izrakstīti 4-5 nosūtījumi, no tiem apmēram 2 izrādās pozitīvi, stāsta ārste. “Man šī lieta labāk patīk. Jo man šķiet, – agrāk bija daudz nevajadzīgi un nepareizi veiktas analīzes. Jo tur jau arī laikam jābūt, kurā taisīt un tā,” teic Sandra Mickeviča.

Liela daļa darba tiek paveikta, izmantojot “WhatsApp”, “e-veselību” un citas saziņas tehnoloģijas: “Darba apjoms ir palielinājies, tieši rakstvedības darba apjoms. Mēs vairāk tagad rakstām pacientiem receptes attālināti. Mēs rakstām nosūtījumus. Tā tad ļoti daudz darba pēc pieņemšanas, tieši sadarot tās tehniskās lietas. Izrakstot nosūtījumus. Mēs tagad esam iemācījušies arī ielikt nosūtījumus laboratorijās. Ko mēs agrāk nedarījām. Nav tagad pacientam jānāk uz praksi, lai saņemtu nosūtījumu uz asins kontroles analīzēm.”

Ārste atzīst,- pacientu plūsma klātienē ir pat samazinājusies. Bez īpašas vajadzības hroniskie pacienti pie ārsta vairs nenāk. Bieži vien viņus pat nākas īpaši aicināt uz pieņemšanu. Jo tikai uz attālināto ārstēšanu daktere tomēr paļauties nevar. Un arī koronavīrusa slimnieki pēc slimības tomēr tiek izmeklēti arī klātienē.