Konkurences padome par tirgus kropļošanu varēs vērsties arī pret pašvaldību uzņēmumiem

0 Komentāru

Noteikti būtiski ierobežojumi pašvaldību komercdarbībai! Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma ilgi mocītus likuma grozījumus, kas ļaus Konkurences padomei (KP) vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem par tirgus kropļošanu. Bijis pietiekami daudz gadījumu, kad pašvaldības, izmantojot savas priekšrocības, izspiež no tirgus privātos uzņēmumus, piemēram, izdod pašvaldību avīzes vai atver savas kafejnīcas. Tagad tā vairs nevajadzētu notikt.

Darbs pie šiem Konkurences likuma grozījumiem sākās jau pirms daudziem gadiem, taču iepriekš Saeimā bija spēcīgs pašvaldību lobijs, kas attiecīgajām izmaiņām neļāva ieraudzīt dienas gaismu.

Lai gan pašvaldībām nav aizliegta uzņēmējdarbība, ir iespējamas situācijas, kad šāda darbība var kropļot konkurenci un kavēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

Konkurences padome iepriekš bijusi samērā bezspēcīga šādās situācijās, tāpēc konkrētie likuma grozījumi aizliedz valsts vai pašvaldību uzņēmumiem diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus.

Ja šāda tirgus kropļošana notiks, Konkurences padomei būs jāmēģina risināt jautājumu sarunu ceļā. Savukārt, ja tas nelīdzēs, iestāde varēs uzlikt pienākumu šo pārkāpumu novērst un piemērot naudas sodu līdz 3% no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma.

Saeimā nebaidās šos grozījumus saukt par vēsturiskiem, ņemot vērā, ka godīgas konkurences principi tagad attieksies arī uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

“Te ir bijusi patvaļa! Mēs esam redzējuši viss kaut ko – velkoņu skandāls Rīgas brīvostā, “Rīgas satiksmes” konkursi par mikroautobusiem, “Rīgas ūdens”, kas sāk ražot pudelēs fasētu ūdeni par mūsu visu līdzekļiem, pašvaldību avīžu skandāli, neskaitāmi gadījumi, kad pašvaldību muižas vai viesu nami spiež no tirgus ārā privātos,” norāda “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Grozījumus likumā ar atsevišķiem izņēmumiem atbalstīja visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki. Lielākā frakcija “Saskaņa” gan ir piesardzīga – pēdējos gados Konkurences padomes darbs neesot bijis apmierinošs, piemēram, saistībā ar zāļu cenām vai banku komisijas maksām par otrā pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldību.

“”Saskaņas” frakcija nobalsoja par. Mēs, protams, negribam, ka mums kārtējo reizi pārmestu nevēlēšanos cīnīties pret negodīgu konkurenci vai kādu Rīgas kapitālsabiedrību, bet ir nopietnas šaubas, kādi būs rezultāti,” saka deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S).

“Pie nemainīga Konkurences padomes budžeta paplašināšanās uz citām sfērām notiks tikai un vienīgi uz esošo pamatpienākumu rēķina.”

Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), kas iepriekš par šīm izmaiņām paudusi bažas, atzīst, ka patlaban pieņemtās normas ir kompromisa redakcija – tomēr būtisks saglabājas jautājums, kā piešķirtās pilnvaras tiks izmantotas.

“Es ceru, ka mēs ar Konkurences padomi esam uz sadarbības takas, nevis kara takas, un ka arī turpmāk vienosimies par labākajiem risinājumiem,” teic LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.

Konkurences padomes jaunās pilnvaras stāsies spēkā no 2020. gada.

0 Komentāru