Konceptuāli atbalsta kompensāciju izmaksu IeVP darbiniekiem atbilstoši ST spriedumam

Pievienot komentāru
Konceptuāli atbalsta kompensāciju izmaksu IeVP darbiniekiem atbilstoši ST spriedumam
EDIJS PĀLENS, LETA

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja četru miljonu eiro izmaksu kompensācijās Ieslodzījumu vietu pārvaldes personālam, kuriem tā pienākas atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam par ieslodzījuma vietu personāla virsstundu darba apmaksas neatbilstību Satversmei.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šo kompensāciju izmaksai kopumā nepieciešami līdzekļi līdz 4 000 000 eiro, tostarp papildus nepieciešamais finansējums 2020.gadā līdz 2 000 000 eiro. Savukārt vēl 2 000 000 eiro atrasti no IeVP budžeta saistībā ar vakantām amata vietām.

Ministrijā iepriekš skaidroja, ka savā spriedumā ST atzina, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 7.1 daļas 1.punkts, kurš paredzēja, ka par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika – laikā, kad amatpersonai nebija iespējams piešķirt pārtraukumu, maksā atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei, neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

Paziņojumā presei citēts Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš uzsvēris, ka ST konstatēja, ka konkrētajā gadījumā nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis, kura dēļ vienai un tai pašai amatpersonu grupai par noteiktā laikā veiktu virsstundu darbu būtu nosakāma zemāka atlīdzība nekā par citā laikā veiktu virsstundu darbu.

Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, TM paredzējusi IeVP amatpersonām, arī bijušajām amatpersonām, kurām bija noteikts summētais darba laiks, izmaksāt piemaksu par virsstundu darbu 100% apmērā no amatpersonai noteiktās stundas algas likmes par laika posmu no 2017.gada 7.maija līdz 2019.gada 6.maijam. IeVP ir radusi līdzekļus, lai šīs izmaksas būtu iespējams veikt jau 2019.gadā, skaidrojis ministrs.

“Esam šo risinājumu pārrunājuši ar Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) un Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) pārstāvjiem un esmu gandarīts par saņemto konceptuālo atbalstu. Tomēr risinājumam nepieciešams valdības akcepts, tāpēc virzām informatīvo ziņojumu izskatīšanai valdībā,” citēts ministrs.

Savukārt LIDA valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns norādījis, ka arodbiedrība, pārstāvot un aizstāvot savu biedru tiesības un tiesiskās intereses uzskata, ka TM atzinums ir atbilstošs Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

“LIDA ir gandarīta, ka vairāk kā 250 Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki un biedri turpināja cīnīties par taisnīgu attieksmi cītīgā darbā un ar godu pret visiem. LIDA aicina ikkatru darbinieku, valdības pārstāvi atbalstīt Tieslietu ministrijas un Tieslietu ministra iniciatīvu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un izmaksāt piemaksu par virsstundu darbu 100 procentu apmērā. LIDA ir pateicīga par sociālo dialogu un sadarbību,” citēts Augustāns.

Jau vēstīts, ka savā spriedumā ST norādījusi, ka likumdevējam no Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas normām izriet pienākums nodrošināt nodarbinātajam par virsstundu darbu tādu atlīdzību, kas ir lielāka par viņam noteikto darba samaksu. Turklāt atbilstoši vienlīdzības principam likumdevējam jānodrošina, ka tādi nodarbinātie, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, par to veikto virsstundu darbu saņem vienādu atlīdzību.

ST spriedumā norādīts, ka dienesta pienākumu raksturs, no tā izrietošais speciālais darba laika organizācijas regulējums un ar amatu saistītie ierobežojumi ļauj secināt, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm neatrodas salīdzināmos apstākļos ar citām amatpersonām un valsts institūciju vai privātā sektora darbiniekiem.

ST secināja, ka, nosakot amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par pārtraukuma laikā veiktu virsstundu darbu tādu samaksu, kas ir vienāda ar tām noteikto stundas algas likmi, nevis dubultu darba samaksu, kādu tās ir tiesīgas saņemt par citā laikā veiktu virsstundu darbu, tiek nodrošināts vienīgi valsts budžeta līdzekļu ietaupījums.

ST arī norādīja, ka nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu tās funkciju veikšanai vai vispārēju taupības pasākumu ieviešanu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Konkrētajā gadījumā nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis, kura dēļ vienai un tai pašai amatpersonu grupai par noteiktā laikā veiktu virsstundu darbu būtu nosakāma zemāka atlīdzība nekā par citā laikā veiktu virsstundu darbu. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.