Ja uzvirmos nesaskaņas ar vecākiem, dzīvesbiedriem vai darījumu paziņām, tās būs vieglāk nogludināt, ja atradīsiet kopīgas intelektuālas intereses vai nākotnes plānus.
Kas attiecas uz sirds lietām, tev jābūt drosmīgākam un tiešākam. Nevairies no ekscentriskiem izgājieniem. Katra tava darbība prasīs lielu enerģijas ieguldījumu un par rezultātiem vēl ir pāragri spriest.
Šodien ir paaugstināta iespēja iekulties kādā vardarbīgā situācijā vai pašam to izprovocēt. Mēģinājumi transformēt savu vai tuvinieku dzīvi var beigties ar kaujas laukā gūto brūču apstrādi.
Dodoties uz kādu brīvdabas pasākumu vai vienkārši gulšņājot saulītē, izvairies no iepazīšanās ar svešiniekiem. Nevajadzētu uzticēt mazpazīstamiem cilvēkiem savas domas, mantas un sevi pašu.
Instinktiem saasinoties, var atgadīties skaidrā saprāta aptumšošanās, īpaši jau situācijās un notikumos , kur iesaistīts pretējais dzimums vai kāda īpaši simpatizējoša persona.
Ja gribi izrādīt iniciatīvu, vairies no provokatīvām darbībām, kuru rezultātā citi var gūt fiziskus vai morālus ievainojumus. Savu impulsivitāti līdzsvaro ar likumā pieļauto.
Šodien būsi labā noskaņojuma un veselīgā dzīvesveida vēstnesis. Gandrīz nekas nespēs sabojāt tavus labos šīsdienas nodomus. Savu zinātkāri koncentrē kādas konkrētas tēmas virzienā.
Vajadzētu piesprādzēties un uzvilkt aizsargvesti visos darījumos ar naudu. Blīkšķis būs tā vai tā, bet tavu ievainojumu pakāpe atkarīga no veiktajiem aizsardzības pasākumiem.
Sakariem var izrādīties izšķiroša nozīme nelielās sadzīviskās avārijas situācijās. Cilvēki tev izpalīdzēs gan ar instrumentiem, gan ar darbaspēku, gan padomu. Nepaliec pateicību parādā.
Nedrūmojies, ja dažas lietas nenotiek pēc tava prāta. Ļoti jau gribēsies uzspēlēt kādu drāmu, bet tas noteikti cilvēku rīcību neizmainīs tev labvēlīgā virzienā.
Visus atpakaļceļus gan nevajadzētu saspridzināt. Atstāj sev kādu nelielu taciņu pa kuru atgriezties pie saviem mīļajiem. Šodien vari izjust un izbaudīt savu brīvību visās tās izpausmēs.
Diena kā radīta, lai spodrinātu savu plašo un daudz viedīgo intelektu. Savus slepenos plāniņus izdosies realizēt ar savu draugu tiešu vai netiešu atbalstu. Attiecībās būsi ekscentrisks un neprognozējams.
Latvijai ar salām Baltijas jūrā nav paveicies – vienīgais zemes pleķītis jeb Roņu sala, kurai tuvākā sauszeme ir Kolka un uz kuru 20. gadsimta sākumā latvieši loloja lielas cerības, politisku notikumu rezultātā pārgāja Igaunijas īpašumā. Taču, ja atmet domu, ka par salām uzskatāmas tikai tās, kas izveidojušās dabiskā ceļā, tad viena sala atklātā jūrā Latvijai pieder – tā ir Kolkas bāka.
Irbes šaurums un Kolkasrags jau izsenis bijusi mānīga vieta jūrniekiem un tajā uz sēkļa uzskrējis ne viens vien kuģis, turklāt pēdējie gadījumi notikuši vēl pavisam nesenā pagātnē. Var tikai minēt, cik daudz kuģu vraku atrodas Irbes šauruma dzelmē, taču zināms ir fakts, ka tur izveidojusies lielākā kuģu kapsēta Baltijas jūrā. Tāpēc nav jābrīnās, ja Kolkas krastos izdodas atrast, piemēram, akmeņogles, kas tur regulāri tiek izskalotas no kāda sen nogrimuša tvaikoņa.
Kolkasraga bāku vēsture aizsākusies jau 13. gadsimtā – tad kurināti ugunskuri, lai signalizētu kuģiem par pagrieziena punktu no Rīgas jūras līča uz Irbes šaurumu. Sākotnēji bāka atradās Kolkas krastā, taču 19. gadsimta otrajā pusē sākās būve uz mākslīgās salas.
Tā sāka darboties 1884. gadā un var tikai apbrīnot celtniecībā iesaistītos cilvēkus, kuri pa jūru ar laivām vai ragavām ziemā transportējuši laukakmeņus no tuvējās apkaimes un pat no Sāmsalas.
Foto: Sabīne Zvirbule, Skaties.lv
Kolkas bāka atrodas nedaudz vairāk kā piecus kilometrus jūrā no Kolkas raga un no krasta tā ir labi saskatāma. Uz sauszemes šādu attālumu mērot būtu tīrais sīkums, taču vietā, kur satiekas divas straumes, nokļūšana līdz tai ir lielā mērā atkarīga arī no laika apstākļiem. Mūsu brauciens katrā virzienā ilga aptuveni stundu.
Kārdinājums nokļūt līdz šai Latvijas mērogiem eksotiskajai vietai ir bijis ne vienam vien, tomēr jāņem vērā, ka oficiāli šādi izbraucieni šobrīd var notikt tikai saskaņojot tos ar Rīgas brīvostu.
Ik pa laikam uzrodas piedzīvojumu meklētāji, kas, nerēķinoties ar jūras spēku, alkst nonākt bākā, taču tā ir būvēta uz akmeņu krāvumiem un nepiemērotos laika apstākļos tur piekļūt ir sarežģīti un pat dzīvībai bīstami.
Lai arī skats patiešām ir ziemeļnieciski romantisks, pirmā lieta, kas liek par sevi manīt, izkāpjot no laivas, ir intensīvā smaka, kas radusies putnu un viņu atstāto palieku rezultātā.
Vēsturiski te mitinājušies cilvēki ar visiem mājlopiem, bet kopš 1979. gada Kolkas bāka darbojas automātiski. Putni šobrīd ir vienīgie, kas to apdzīvo un jāteic, ka putnu te ir patiešām daudz – tik lielu ligzdu skaitu vienuviet vēl nebija nācies novērot. Dienas laikā te sastopam pārsvarā mazuļus, kuri gaida savus vecākus pārnesam maltīti.
Foto: Sabīne Zvirbule, Skaties.lv
Mūsdienu tehnoloģijas ir ieviesušas savas korekcijas bākas darbībā un vairs nav nepieciešams, lai uz vietas regulāri atrastos cilvēks. Kā mums pastāsta uzraugs, kura pārziņā ir arī citas piekrastes bākas, viņš te iegriežas, lai veiktu tehnisko apsekošanu. Pārējais viss notiek automātiski. Neraugoties uz to, ka šī saliņa atrodas atklātā jūrā, ar internetu te absolūti nav problēmu, jo, kā izrādās, tas nepieciešams bākas darbībā un arī saziņai ar kuģiem.
Foto: Sabīne Zvirbule, Skaties.lv
Uzkāpjot 21 metru augstajā bākā, no tās labā laikā var saredzēt arī pašu Roņu salu un Sāmsalu. Kolkas bākai agrāk bija daudz kopīga ar Daugavgrīvas bāku Rīgā, kuras konstrukcija arī bija salikta no metāla korpusiem. Kolkā tas joprojām ir saglabājies, taču vēsturiskā bākas apbūve gan nav tāda, kā agrāk, jo aptuveni pirms pieciem gadiem cilvēku izraisīta ugunsgrēka rezultātā nopostīta viena senajām ēkām. Šobrīd palikuši pāri tikai tās pamati un uz tiem augošās ceļmalas kumelītes.
Domājams, ka vismaz tuvākajā nākotnē Kolkas bāku legāli apmeklēt varēs vien izņēmuma kārtā, taču nepamet sajūta, ka te ir vēl neizmantots tūrisma potenciāls. Nav absolūti nekādu šaubu, ka daudzi būtu gatavi maksāt, lai šo mītisko vietu apskatītu klātienē. Protams, tas nozīmē ieguldījumu un pielāgošanos apmeklētāju vajadzībām, taču ja reiz Latvijai ir viena šāda “pērle”, tad kāpēc gan mums pašiem ar to nepalepoties?
TOP komentāri
Dzintra Puļķe
Vietējais
Sandra Zandere