KNAB: Visgrūtāk kontrolēt sociālos medijus

Komentāri

Līdz piektdienai politiskās partijas noslēgušas jau 800 līgumus par reklāmu izvietošanu tieši sociālajos medijos, to LNT Ziņām atklāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Turklāt viena no partijām priekšvēlēšanu aģitācijai jau izlietojusi gandrīz pusi no atļautā limita, cik drīkst atvēlēt priekšvēlēšanu aģitācijai.

Ar partiju reklāmu uzraudzību nodarbojas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Lielākais izaicinājums arī šajās vēlēšanās būs izkontrolēt aģitācijas likumu ievērošanu sociālajos tīklos. KNAB atzīst, ka visaktīvākā priekšvēlēšanu kampaņa izvērsta sociālajā tīklā  “Facebook”, kurā reģistrējušies vairāk nekā 800 000 lietotāju no Latvijas. Turklāt vide internetā ir tik dinamiska, ka likumi līdzi netiek.

Amīlija Raituma
KNAB Politisko partiju finansēšanas kontroles vadītāja

Bažas rada tie gadījumi, kad tiek izmantots kaut kādas platformas vai lapas, kuru īpašnieks nav identificējams, Jā, tā ir ļoti liela problēma un, es nenoliegšu, ka arī mums strādā zināmas bažas fakts, vai mēs spēsim atklāt visus gadījumus, kad īpašnieks vai autors šīm lapām vai ierakstiem izplata nepatiesu informāciju.

Šobrīd uzsāktas jau vairākas pārbaudes saistībā ar, iespējams, apslēpti izvietotām reklāmām gan interneta vidē, gan arī publiskajā telpā. “Ir zināmi arī tādi fakti katru dienu, par kuriem mums nebija nekādas indikācijas, un mēs redzam, ka, pieņemsim, nebija iesniegta joprojām informācija par noslēgtajiem līgumiem, šobrīd jau ir uzsāktas 25 lietas par šīm aktivitātēm internetā, par kurām nebija ziņots savlaicīgi, un 10 gadījumi par aktivitātēm publiskajā telpā,” turpina KNAB darbiniece.

Sociālie mediji piedāvā tik plašas iespējas, ka bieži vien atšķirt reklāmu no apslēptas reklāmas ir ļoti grūti. Dezinformācijas pētniece LNT Ziņām atklāj, ka veidi, kā ar apslēptu reklāmu, viltus ziņu izplatīšanu, politiskie spēki priekšvēlēšanu laikā cenšas ietekmēt sabiedrisko domu, ir neierobežoti – bet galvenais ierocis ir centieni ietekmēt sabiedrības emocijas.

Nika Aleksejeva
dezinformācijas pētniece

Pārsvarā ziņas, kas ir izdomājumi, grib radīt spēcīgas emocijas, dusmas, bailes, un brīdī, kad uz šo emociju pamata rodas nomierinošas ziņas, tajā brīdī rodas tas emocionālais fons, kas cilvēku nomierina, cilvēks sāktu mainīt savu viedokli, tādā veidā tiek ietekmēts sabiedriskais viedoklis.

Tikmēr mediju pētnieks Jānis Buholcs novērojis, ka šajā priekšvēlēšanu laikā partijas aktīvāk kā citus gadus izmanto to, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir vīlušies šī brīža valdībā. “Ir šie te mēģinājumi ar ļoti skaļiem apgalvojumiem pastāstīt, cik viss ir ļoti slikti, cik esošā valdība vai politiskās partijas visu ir darījušas aplami. Tādi apgalvojumi, ka viss ir slikti, diemžēl arī iegūst visnotaļ lielu atbalstu. Ja tiešām cilvēks pats nepārzina statistiku, tad viņš var iegūt pārliecību par to, ka patiesībā dzīve mums iet uz leju un visi mums apkārt ir zagļi.”

KNAB atzīst, ka pilnībā visu, kas tiek publicēts sociālajos medijos, izkontrolēt nav tā spēkos, tāpēc sabiedrībai ir jābūt ļoti uzmanīgai un jāspēj izvērtēt, kuram avotam var un kuram nevar uzticēties.

“Sabiedrībai jābūt ļoti uzmanīgai, izlasot informāciju, jābūt šai kritiskai domāšanai vai jābūt vēlmei apskatīties citus informācijas avotus, lai pārliecinātos, ka tiešām šis notikums, par kuru ir izlasīts, atbilst patiesībai. Tāpēc šis kā eksāmenu laiks nav tikai mums kā tiesībsargājošai iestādei, bet arī sabiedrībai,” norāda Raituma.

Ņemot vērā pagājušā gada pašvaldību vēlēšanu pieredzi, šogad uzsākta cieša sadarbība ar sociālajiem medijiem, kuri sola palīdzēt identificēt aizdomīgu lapu un profilu izcelsmi. Jāpiebilst, ka sociālie tīkli ir izņēmums, uz kuru neattiecas priekšvēlēšanu aģitāciju likums, kas aizliedz reklamēšanos dienu pirms un vēlēšanu dienā. Politiskie spēki šajā periodā nevar izplatīt apmaksātas reklāmas, bet tieša veidā ierobežojumu aģitēt nav.

Lasi vēl