KNAB sola vairāk uzmanības pievērst mediķu “pateicību” problēmai

24 komentāri

Korupcijas apkarotāji sola vairāk uzmanības pievērst arī mediķu “aploksnīšu” problēmai, vienlaikus uzsverot, ka pacienti par šādiem ārstiem ziņo reti.

Ierindas ārsts neskaitās valsts amatpersona, atšķirībā no slimnīcu valdes locekļiem, pret kuru mēģinājumiem piepelnīties ar kukuļiem KNAB varot vērsties ar krietni lielāku bardzību.

Diskusijās par mediķu algām neiztiek arī bez emocionāliem stāstiem un pārmetumiem, ka gadiem ilgi ierastā, no padomju laikiem mantotā aplokšņu dāvāšana ārstiem tik dziļi iesakņojusies Latvijā, ka kļuvusi par normu. Par šo tēmu no KNAB vadības viedokli vēlējās uzzināt Saeimas Aizsardzības komisijas pārstāvji.

Arī soctīklos plašas diskusijas par tā dēvēto aploksnīšu tēmu:

no “Twitter”

“Janvārī Biķernieku slimnīcā, radinieku pierunāts, devu kukuli. Ar kaunu aizgāju, paldies, ka laipni pasūtīja. Biķernieku slimnīcas ārsti, māsiņas darīja visu un izdarīja profesionāli, visi nepieciešamie izmeklējumi, zāles, rekomendācijas.”

“Tie kukuļi vecākās paaudzes apziņā vēl patlaban. Nevar iet pie ārsta-speciālista, kamēr nav pensija saņemta. Un daudzi ārsti nesviež atpakaļ tos 10 – 20 eiro, ko nabaga pensionārs ik reizi dod.”

Ja slimnīcu valdes locekļi ir valsts amatpersonas, un viņiem pateicību saņemšana skaidri draud ar atbildību par kukuļņemšanu, tad parasts ārsts neskaitās valsts amatpersona, uzsver KNAB, un pamatīgi sarežģī situāciju, izmeklējot lietas.