KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas

1 komentārs
KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas
Foto: LETA

Jautājums par Jutas Strīķes identitāti medijos iztirzāts jau pirms vairāk nekā 10 gadiem. Žurnālistiem tika piespēlēti dokumenti, kas liecina, ka astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā personai, ko šobrīd sauc Juta Strīķe, vārds bijis Anna Potapova. To apliecinot viņai Maskavā izsniegtais vidusskolas diploms. Tā kā uzvārdu Strīķe viņa ieguvusi pēc laulībām, jautājums gan bija tikai par viņas vārdu.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma šo diskusiju atkal gaismā cēlis KNAB šefs Jaroslavs Streļčenoks. Biroja rīcībā esot dokumenti, kas rada šaubas, ka Strīķe ir tā, par ko uzdodas.

Baumas ir baumas, bet cits jautājums ir par dokumentiem. Biroja pārbaudes laikā tika konstatēti vairāki dokumenti, kur ir atspoguļota informācija, ka Strīķes kundze ir lietojusi vārdu Anna. To konstatējot, mēs varam izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, 2003. gadā intervijā interneta portālam TVNET Strīķe apgalvoja, ka nekad nav bijusi Anna, un tad rodas jautājums: ja viņa ir bijusi tikai un vienīgi Juta, tad sanāk, ka stājoties augstskolā, viņa, iespējams, ir sniegusi viltotus dokumentus. Savukārt, ja viņa tomēr ir bijusi Anna, tad visus šos gadus viņa ir melojusi – gan sabiedrībai, gan dokumentos, kur bija jānorāda informācija par sevi un savu pagātni.

Streļčenoka skatījumā, bažas par Strīķes identitāti rada šaubas arī par viņai piešķirto pilsonību un tālāk arī par viņai piešķirto augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.

2015. gada sākumā visi šie dokumenti tika pārsūtīti Satversmes aizsardzības birojam lēmuma pieņemšanai. Kopš tā laika mēs esam bez jebkāda lēmuma un informācijas par to, vai šai personai var uzticēt valsts noslēpuma objektus.

Juta Strīķe KNAB šefa apgalvojumus aģentūrai LETA nodēvējusi par Streļčenoka bezspēcības soli centienos atbrīvoties no viņas un vēl vairākiem biroja darbiniekiem. Šādu viedokli pauž arī viņas advokāte Ilona Jirgena.

Tā ir tikai un vienīgi bezspēcība. Jutai Strīķei pielaide valsts noslēpumam ir 20 gadu. Pirms KNAB viņa strādāja Drošības policijā. Lai nu kas, bet Satversmes aizsardzības birojs ir tā organizācija, kas gan vecmāmiņas arhīvus paceļ augšā, gan visus sakarus un visu pārējo. Ja šī pielaide bija piešķirta, tas viss ir pārbaudīts. Jautājums par to, vai viņa ir Juta vai Anna vai Pelageja kļuva aktuāls pirms 10 gadiem, un šis jautājums jau tad tika noskaidrots. Šobrīd, kad KNAB zaudē vienu tiesvedību pēc otras un zaudēja pašu galveno tiesvedību par Jutas Strīķes pazemināšanu amatā, šobrīd atkal tiek meklēta iespēja viņu atlaist.

To, ka jautājums par Jutas Strīķes identitāti jāskata valsts drošības iestāžu atzinumu kontekstā, uzsver arī bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Informācija par Jutas Strīķes identitāti plašsaziņas līdzekļos ir bijusi ilgstoši, manuprāt, ar pirmo dienu, kad viņa publiskajā telpā parādījās kā kandidāte uz KNAB priekšnieka amatu. Man svarīgākais bija, ka valsts drošības iestādes uzskatīja par iespējamu viņai dot pielaidi valsts noslēpumam. Tas nozīmē, ka tie notikumi vai fakti, kas Strīķes kundzes biogrāfijā bija pirms apstiprināšanas amatā, nerada bažas.

Runājot par Maskavā izsniegto vidusskolas diplomu, pati Strīķe savulaik norādīja, ka Annas Potapovas vārds uz tā parādījies direktores pārrakstīšanās dēļ. Tolaik viņa tam nav pievērsusi uzmanību, saprotot, kādas grūtības ārzemniekiem sagādā latvisko vārdu rakstība.

Foto

Video