Kloviņš: Visbīstamākais no Latvijā zināmajiem joprojām ir Dienvidāfrikas Covid-19 variants

2 komentāri

Visbīstamākais no Latvijā konstatētajiem joprojām ir Dienvidāfrikas Covid-19 variants, “900 sekundēm” teica Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors, Molekulārās bioloģijas profesors Jānis Kloviņš.

“900 sekundes” 9. aprīlī sazinājās ar Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktoru, Molekulārās bioloģijas profesoru Jāni Kloviņu par pētījumu par iespējām saslimt ar Covid-19 jau pēc vakcinācijas. Komentējot, ko liecina līdzšinējie pētījumi par iespējām saslimt ar Covid-19 jau pēc vakcinācijas, profesors atbildēja, ka ir iespējams inficēties ar vīrusu arī pēc potes saņemšanas, bet šādos gadījumos lielākoties cilvēks izslimo Covid-19 bez simptomiem.

Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors, Molekulārās bioloģijas profesors Jānis Kloviņš 00.30-02.01

“Pote jau nepasargā pret to, ka vīruss nokļūst organismā. Tāpat mēs zinām, ka tā nav 100% aizsardzība, tāpēc iespēja, ka parādās tādi cilvēki, kuri saslimst arī pēc potes, nav īpašs pārsteigums. Tas, ko ir ļoti svarīgi noskaidrot un ko mēs pamatā pētām, kas ir tas par vīrusu, kas ir nokļuvis cilvēka organismā. Vai gadījumā tas nav vīruss, kurš satur tādas mutācijas, kas ļauj tam izvairīties no vakcīnas. Patlaban informācija par šādiem cilvēkiem ir un lielākoties šī slimība [Covid-19 potētajiem] tomēr norit asimtomātiski. Kā viņi ir uzzinājuši, ka viņi ir slimi? Pamatā tā ir testēšana. Tur, kur testēšana notiek darba vietās vai masveidīga testēšana. Tāpēc pat, ja cilvēkam ir asimptomātiska saslimšana, ka slimība neizpaužas, tomēr viņš tiek noprotektēts. Mēs arī visus tādus variantus analizējam, un jāsaka, ka, par laimi, pagaidām mēs neesam atraduši šajos vīrusos, kas cilvēkiem ir, mutācijas, kas liecinātu, ka tie ir īpaši bīstami. Vismaz pēc tās informācijas, kas ir publikācijās.”

Komentējot, kuri ir vīrusa paveidi, kuri var būt atrodami cilvēka organismā arī pēc vakcinācijas, profesors atbildēja sekojoši: “Pirmkārt, jāsaka, ka visbīstamākais variants noteikti ir Dienvidāfrikas variants, kurš satur konkrētu mutāciju, par kuru jau ir pierādīts, ka uz šo vīrusu tik labi nedarbojas cilvēka izstrādātās antivielas. Patlaban vismaz mēs ar sekvenēšanas palīdzību esam atraduši tikai divus šādus variantus Latvijā, kuriem arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pievērš pastiprinātu uzmanību. Tāpēc jācer, ka šis variants tālāk neizplatīsies,” norādīja profesors.

Viņš teica, ka Latvijā visvairāk izplatīts ir Lielbritānijas Covid-19 paveids, kam nav novērota izvairīšanās no vakcīnas pret Covid-19. Tāpēc patlaban vismaz Latvijā epidemioloģiskā situācija vērtējama kā ļoti laba. Latvija ir arī ļoti labi tikusi galā ar Ugandas Covid-19 paveidu, jo pēdējā laikā vairāk šāds vīrusa variants cilvēkiem Latvijā netiek konstatēts. Tas nozīmē, ka vīrusa noteikšana organismā un cilvēku informēšana par to labāk palīdz ievērot drošības noteikumus un šādus vīrusa variantus tālāk neizplatīt.

Komentējot, vai mutāciju dēļ iespējams arī Covid-19 Latvijas variants, profesors atbildēja – teorētiski jā, bet Latvija ir pārāk maza valsts, lai šāds Covid-19 variants varētu plaši izplatīties. “Mums jau bija atrasts tāds variants, kas bija attīstījies Latvijā, arī starptautiskajās datu bāzēs tas figurēja ar Latvijas nosaukumu, bet nesaturēja šīs bīstamās mutācijas. To jau esmu vairākkārt stāstījis, ka visi mūsu lokālie varianti diezgan ātri izzūd un mēs, patiesībā, importējam jaunus variantus no ārzemēm. Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku tomēr ievēro noteikumus un diezgan labi tiek galā ar šo vīrusu.”

Kloviņš teica, ka vēl citi pētījumu virzieni, pie kuriem norit darbs. Tajā skaitā noskaidrot, vai potenciālie slimības uzliesmojumi slimnīcā rodas no viena un tā paša vīrusa vai no dažādās reizēs ievazātiem vīrusiem. Tāpat tiek skaidrota vīrusa izplatība un cik lielā mērā vīrusu skaita pieaugums ir saistīts ar ceļojumiem. Tāpat pētnieki izzina cilvēka genoma ietekmi. Atklāta konkrētu biomarķieru klātbūtne organismā tieši tad, kad cilvēks ir smagi slims. Pētnieki cer, ka šo informāciju varēs izmantot, lai jau pirms slimošanas noteiktu, vai cilvēkam slimība noritēs smagi vai ne.
2 komentāri