Ķīnas jaunais vēstnieks norobežojas no skandalozās publikācijas par Latviju un Baltijas ceļu

4 komentāri

Vienā no pasaules finanšu centriem Honkongā jau mēnešiem ilgi turpinās masveidīgi protesti, kuros piedalās demokrātisko reformu atbalstītāji. Honkonga ir bijusī britu kolonija, kas bauda plašu autonomiju. Protesti, kuri izvērtušies arī vardarbīgās sadursmēs ar policiju, tiek rīkoti dažādās formās. Un honkongiešus ir iedvesmojušas arī Baltijas valstis.

Kad augustā apritēja Baltijas ceļa 30. gadadiena, rokās sadevās arī protestētāji, izveidojot līdzīgu akciju – “Honkongas ceļu”.

Nākamajā dienā vietējā laikrakstā, ko kontrolē Ķīnas valdība, tika publicēts raksts, paužot bažas, ka akcijas patiesais mērķis ir cīnīties par Honkongas neatkarību. Lasītāji tika brīdināti, ka tas ne pie kā laba nenovedīs, uzsverot, ka Baltijas valstīs dzīve šobrīd daudz sliktāka nekā padomju laikā.

citāts no raksta

“Daudzi ārzemnieki, kuri tur dzīvojuši, ir pieredzējuši etnisko spriedzi, politiķu korupciju, zemu atalgojumu un problēmas. Dzīves līmenis ir daudz zemāks nekā pirms neatkarības. Patiesībā – visās valstīs un reģionos, kuros notikusi “krāsu revolūcija”, sabiedrība ir saplosīta, attīstība stagnē un ir nepārtraukts pilsoņu karš (..) Vai šī mācība Honkongas iedzīvotājiem nebūtu jāuztver kā brīdinājums neatkārtot pagātnes kļūdas?”

Publikācija ir pārsteigusi Latvijas politiķus. Nožēlu par rakstu pauž Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš vada deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu. Dombrovskis cer, ka noticis pārpratums. “Dažas lietas par to korupciju un tā tālāk ir tas, par ko arī pie mums tiek runāts diezgan plaši. To ķīniešiem pārmest, es domāju, ka būtu nevietā. Bet, protams, ka tas, ka cilvēki dzīvo sliktāk nekā Padomju Savienības laikā, tā ir acīmredzami kļūdaina informācija. Un es ceru, ka tas nebija apzināti.”

Reaģējis ir arī Latvijas Ārlietu dienests. Pagājušajā nedēļā uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Ķīnas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, lai viņu izglītotu par Baltijas valstu sasniegumiem kopš neatkarības atjaunošanas.

Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs

Acīmredzot kāds bija nolēmis parādīt, ka tās Baltijas valstis nemaz tik sekmīgas un jaukas nav. Un to mēs tomēr redzējām vairāk kā tādu oficiālu viedokli, un nolēmām, ka šoreiz mēs vēršam uzmanību, ka šis nu tomēr nav tas brīdis, kurā sākt šāda veida kampaņas. Tāpēc, ņemot vērā mūsu tādu divpusējo attiecību praksi, ka par šādām lietām arī Ķīnas puse parasti runā ar mums, tad mēs nolēmām, ka šis nu ir tas gadījums, ņemot vērā, ka tas ir valsts kontrolēts laikraksts, pārrunāt gan mūsu vēstures jautājumus, gan izskaidrot Baltijas ceļu, gan izskaidrot mūsu vispārējo politiku pret Ķīnu, gan arī izskaidrot, teiksim, to sasniegumu un panākumu, kas ir mūsu 30 gadu stāsts gan politikā, gan ekonomikā, būtību. Un šāda saruna ir bijusi.

Ministra rīcību Saeimā gan vērtē pretrunīgi.

Tikmēr šonedēļ amatā stājies Ķīnas jaunais vēstnieks Lians Dzjaņguaņs. Pēc tam, kad viņu bija akreditējis Valsts prezidents Egils Levits, savu pirmo interviju vēstnieks sniedza LNT TOP10. Komentējot publikāciju, kurā nepatiesi atspoguļota situācija Baltijas valstīs, diplomāts skaidro, ka Ķīna tomēr atzīst trīs valstu sasniegto atjaunotās neatkarības gados. “Ķīnai ir ļoti svarīgi veidot draudzīgas attiecības ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm. Mūs iepriecina jūsu valsts sasniegumi aizvadītajās desmitgadēs. Un mēs vēlam jūsu valstij vēl vairāk panākumu nākotnē.”

Ķīnas vēstnieks Lians arī uzsver, ka ir ieinteresēts stiprināt attiecības ar Latviju, veicinot tūrismu un sadarbību ekonomikā. “Gribu uzsvērt, ka mēs vēlamies palielināt augstas kvalitātes produktu importu no jūsu valsts. Mēs arī vēlamies iedrošināt Latvijas uzņēmumus piedalīties tirdzniecības izstādēs Ķīnā, piemēram, Šanhajā. Tāpat mēs iedrošinām arī Ķīnas uzņēmumus palielināt investīcijas Latvijā. Kopumā vērtējot, mums ir labas iespējas nākotnē veidot ekonomiskās attiecības.”

Un interese ir abpusēja. Viena no jomām, ko vēlas attīstīt Latvija, ir Ķīnas tranzīts. Kopš 2016. gada Ķīna Latviju sākusi izmantot, lai nosūtītu vairākas dzelzceļa kravas. Kā norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Latvija vēlētos, lai pārvadājumi kļūst regulāri. “Mēs esam ieinteresēti jebkuros kravu pārvadājumos, kas iet caur Latvijas teritoriju, kas dod mums biznesu, kas dod mums pievienoto vērtību, – tajā skaitā arī kravām no Ķīnas.”

Latvijas interesēs ir veidot labas attiecības ar Ķīnu, saka finanšu eksperts Ģirts Rungainis, jo ārvalstu investīcijas var palīdzēt vairot labklājību. Taču viņš vienlaikus brīdina arī par riskiem. “Pusdienas par brīvu ir tikai pasakās. Tas tā nenotiek. Un tā otras puses realitāte ir tāda, ka Ķīnai ir politika ar Eiropu, un tās politika attiecībā uz Eiropu, protams, ir šķelt lielā mērā un valdīt caur šo procesu. Respektīvi, slēgt dažādas vienošanās ar dažādām Eiropas valstīm un tādējādi ietekmēt Eiropas politiku. Līdz ar to visu, ko mēs darām ar Ķīnu, mums ir jāskatās šajā kontekstā. Otrs moments ir tas, ka Ķīna tomēr ir autoritāra, nedemokrātiska valsts. Un ķīniešu nauda un investīcijas nāk kopā ar ietekmi gan korupcijas izpratnē, gan nedemokrātiskuma izpratnē, jo tad neiestājamies par Tibetas brīvību vai par kaut kādām citām lietām — kas mums par to daļa? Viņu nauda nav ne lēta, ne viegla, ne patīkama.”

Baltijas valstīs Ķīna pagaidām investējusi kūtri. Latvijā ieguldīti gandrīz 60 miljoni eiro, Igaunijā – 36 miljoni, bet Lietuvā – vēl mazāk – nepilni desmit miljoni eiro. Tā liecina pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” apkopotā informācija. Tas publicējis vairākus rakstus par Ķīnu, jo Baltijas valstis līdz šim pievērsušas pārāk maz uzmanības Ķīnai – augošajai lielvarai, kas maina spēku līdzsvaru pasaulē, saka “Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga. “Mēs Baltijā uzvedamies tā, it kā Ķīnas šeit nebūtu. Mēs ļoti interesējamies par visu, ko dara Krievija, bet mēs faktiski nebijām interesējušies, ko dara Ķīna.”

Viņa vērš uzmanību, ka Baltijas valstis šobrīd atrodas krustcelēs, jo tām jāpieņem būtisks lēmums tehnoloģiju jomā – vai ļaut Ķīnas telekomunikāciju milža “Huawei” tehnoloģijas izmantot jaunākās paaudzes 5G mobilo tīklu būvniecībā.

Amerikas Savienotajām Valstīm ir aizdomas, ka “Huawei” aprīkojums, iespējams, ļautu Ķīnas valdībai spiegot. Tāpēc ASV ir aizliegts izmantot “Huawei” iekārtas 5G tīklos.

“Tur ir ļoti interesanta dilemma. Mums pašiem nav spēju izvērtēt, cik bīstamas šīs tehnoloģijas ir. Līdz ar to mums jāpaļaujas uz to, ko saka eiropieši un ko saka amerikāņi. Bet, ņemot vērā, ka amerikāņiem neviens vairs tā īsti netic, jo nesaprot, kur ir Trampa biznesa intereses un kur ir reāls apdraudējums, mēs esam faktiski tādā “Indrānu” mātes situācijā. Līdz ar to mēs gaidām, ko Eiropa izlems un nav jau nepareizi,” turpina “Re:Baltica” izpilddirektore.

Jemberga norāda, ka publikācijas arī izgaismojušas to, kā Ķīna Baltijas valstīs izmanto tā saukto “maigo varu”. “Mums liekas, ka Ķīna tālu, mēs maziņi – viss kārtībā. Bet izrādās, ka notiek zvanīšana politiķiem par katru Dalailamas vizīti vai tikšanos. Lūgumi neuzņemt parlamentā. Lūgumi aizvākt plakātus no lidostas par Dalailamas lekcijām. Līdz ar to nekas nav par sīku. Un, man liekas, mēs pirmo reizi izpētījām Konfūcija institūtus, par kuriem neviens jau neko lāgā nezināja – centriņš, kurā māca ķīniešu valodu un kultūru. Bet Ķīna ir ieguldījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro Latvijas Universitātē. Un nav jau slikti mācīties valodu un kultūru, bet mērķis jau ir stāstīt, ka Tibeta un Taivāna ir dabiskas Ķīnas daļas un par neatkarību runāt nevajadzētu, ar cilvēktiesībām viss kārtībā.”

LNT Top10 centās sazināties ar Konfūcija institūta direktoru, vienu no pazīstamākajiem sinologiem un bijušo diplomātu Pēteri Pildegoviču, kurš šonedēļ bija atvaļinājumā, taču – nesekmīgi.