Kavēšanās ar Rīgas budžetu apdraud koku stādīšanas plānus

1 komentārs

Politiskā krīze Rīgā apdraud pilsētas apzaļumošanas ieceru īstenošanu. Jo nav pieņemts budžets. Bet apzaļumošanas plāni šogad ir ambiciozāki nekā pērn. Galvaspilsētas Vides departaments sakās, ka viņi esot ieklausījušies pilsētvides aktīvistos un šogad ir paredzēts gan stādīt vairāk koku, gan izlikt vairāk dekoratīvo zaļumu Rīgas ielu malās.

Katru gadu Rīgā nozāģē vairākus simtus koku, to vietā iestāda vien tikai pārdesmit. Taču šogad pirmo reizi Vides un mājokļu departaments iecerējis par 142 000 eiro iestādīt vairāk nekā 100 dižstādu jeb īpaši pilsētvidei piemērotus kokus.

“Notiktu šo stādījumu atjaunošana pilsētā, par ko arī ir pārmetumi, ka ir tukšās vietas, kur vēsturiski bija koki – bija paredzēts sākt šo stādījumu atjaunošanu,” saka Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR).

Iepirkumu gan vēl nevar veikt, jo nav apstiprināts Rīgas gada budžets. Pilsētai kļūt zaļākai traucējot arī sadrumstalotība. Esot vajadzīgs galvenais dārznieks.

“Mums ir sešas iestādes, kas atbild par zaļo Rīgu, līdz ar to tām nav kopējā skata, kā vajadzētu izskatīties Rīgai zaļākai,” norāda Rīgas domes opozīcijas deputāts Andris Bačkurs (AP).

Eksperti aicinājuši novērst vēl citu problēmu – neesot koku stādīšanas stratēģiskās plānošanas vairāku gadus uz priekšu. Taču lielākais šķērslis koku stādīšanai Rīgas centra ielu malās ir pazemes komunikāciju turētāju iebildumi pret koku saknēm virs gāzes vada, ūdensvada un citiem tīkliem. Vienam kokam pilsētā vajadzīgi 12 kubikmetri zemes. Risinājumi tiks meklēti forumā pavasarī.

“Mēs mēģināsim komunikāciju turētājus savest kopā ar arhitektiem, pilsētplānotājiem un mēģināt atrast izeju no strupceļa. Ja neviens nesarunājas, tad risinājums nerodas. Mēģināsim saprast juridiskos šķēršļus. Vietās, kur atjauno ielas un varētu iestādīt kokus, to nedara, jo pārāk sarežģīti,” vērš uzmanību apvienības ”Pilsēta cilvēkiem” vadītājs Māris Jonovs.

Arborists un SIA ”Labie koki” vadītājs Edgars Neilands akcentē, ka Rīgā kokiem vajag piešķirt līdzvērtīgas nozīmes statusu kā pazemes komunikācijām: “Koki ir viena no komunikācijām, tā ir viena no 21. gadsimta atziņām. Plānojot pilsētas, tā ir tāda pati komunikācija, kam vajag savas aizsargjoslas, un paredzēt daļu zemes kokiem, jo saknēm vajag zemi. Ir izdomāti dažādi risinājumi, kā kokiem sadzīvot ar mūsdienu komunikācijām.”

Taču ielu malās, kur tiešām nav iespējams iestādīt kokus, šovasar tiks uzstādīti lielizmēra podi. Tādus šoziem ir iegādājies Satiksmes departaments, bet Vides departaments labos savu pērnā gada kļūdu.

“Barona ielā mēs plānojam šogad izvietot atpakaļ visus 92 podus. Plānojam tur veidot pamata kompozīciju, kurā sezonāli nomainītu dažus augus. Tam mēs esam paredzējuši līdzekļus. Jācer, ka budžetā tas tiks atbalstīts, un varēsim to darīt,” teic RD Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes speciāliste Inguna Kublicka.

Lielizmēra dekoratīvo zaļumu podu uzturēšanai šogad nepieciešami 52 000 eiro.

1 komentārs