Kauns! Slimību ārstēšana iedzīvotājus iedzen nabadzībā, bet valdībai līdz šim nav bijusi interese situāciju labot

14 komentāri
Kauns! Slimību ārstēšana iedzīvotājus iedzen nabadzībā, bet valdībai līdz šim nav bijusi interese situāciju labot
FOTO: LETA ()

Tagad, kad Latvija ir Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalsts, mums ir pieeja starptautisku pētnieku pētījumiem un rekomendācijām, lai varētu prasmīgāk īstenot dažādas reformas. Šī priekšrocība izmantota, lai vērtētu nepieciešamās pārmaiņas veselības nozarē. Ārvalstu ekspertu secinājumi ir skarbi – veselības aprūpe līdz šim valstij nav bijusi prioritāte, un tas steidzami jāmaina, taču to var paveikt, tikai palielinot finansējumu.

Starptautisko pētnieku atziņas par veselības aprūpes sistēmu Latvijā ir kā sāls nozares brūcēs. Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD un Pasaules Veselības organizācijas novērotāji atzīmē, ka iedzīvotāju tiešie līdzmaksājumi par veselības aprūpi un zālēm ir starp augstākajiem Eiropā un iedzen pacientus nabadzībā. Un pretēji ierastajai politiķu retorikai, ka veselības aprūpe ir viena no prioritātēm, pētījumā teikts, ka tie bijuši meli.

Tamāšs Evetovits, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis

Veselības nozare valdības budžeta diskusijās ir zaudētājos kopš 2007.gada. No 12% no valsts budžeta veselībai atvēlēti 9%. Mūsu vēstījums ir pavisam vienkāršs – 12% ir minimums, kas jānovirza veselībai.

Norādīts arī uz citiem vājajiem punktiem – neatbilstoša ārstēšanas pieejamība, mirstība no slimībām, kuras citās valstīs ārstē, nepietiekams kompensējamo medikamentu daudzums.

Jāuzlabo arī savlaicīga cilvēku ārstēšana, lai nonākšana slimnīcā nebūtu nepieciešama, taču Latvijā iedzīvotāji piekopj neveselīgu dzīvesveidu.

Frančeska Kolombo, OECD Veselības nodaļas vadītāja

Tas īpaši redzams alkohola patēriņā. Citās OECD valstīs tas mazinās, bet Latvijā pieaug. Tas pats attiecas uz smēķēšanu. Neveselīgs dzīvesveids vairāk raksturīgs vīriešiem nekā sievietēm.

Veselības ministrija, uzklausījusi pārmetumus, sagatavojusi reformu piedāvājumu, kas paredzētu vispārējo apdrošināšanu, bet no iedzīvotājiem tas neprasīs papildu maksājumus. Ministrijas plāni ir ambiciozi – iegūt vajadzīgos 12% no budžeta, bet līdz 2023.gadam to palielināt līdz 14%. Tiesa, palielinājums nav gaidāms nākamgad. Reformu plāna izstrāde jau atlikta līdz aprīlim.

Anda Čakša, veselības ministre

Tas, kāpēc tiek runāts par aprīli, ir tāpēc, ka ir arī nodokļu reforma finanšu ministrijā. Pietiekamam finansējuma apjomam abām sistēmām ir jāstrādā kopā un mēs nevaram kaut ko izvilkt no konteksta.

Neticot solījumiem, mediķi tikmēr gatavojas protestiem. Jau nākamnedēļ arodbiedrība rīkos teatrālu demonstrāciju – izrādi par Nāvi un Tautas dzīvību.

Video

14 komentāri