“Katru sekundi var notikt kaut kas ļoti īpašs.” Kāzu fotogrāfs no Latvijas izpelnās pasaules atzinību

9 komentāri

Tev ir jāsajūt, ka kaut kas tūlīt notiks. Tā savu fotogrāfa slepeno ieroci jeb intuīciju raksturo Mārcis Baltskars. Pieredzējušais kāzu fotogrāfs ieguvis jaunu atzinību starptautiskās profesionālo kāzu fotogrāfu biedrības rīkotā konkursā. Mārcis norāda, ka tomēr vislielāko prieku viņam sagādā iekļūšana pasaules labāko fotogrāfu top 100.

Mārcis steidz uz kāzām – tā iesākas dokumentālā īsfilma, kurā viņš stāsta, kā kļuvis par fotogrāfu.

“Par fotogrāfu kļuvu nejauši,” viņš saka. Taču sasniegtos panākumus nebūt nevar saukt par nejaušiem. Mārcis jau vairākkārt ir ieguvis starptautisku atzinību, konkursi viņam ļauj saglabāt augstu profesionālo līmeni, un ir arī sportisks azarts tiekties pēc atzinības.

Mārcis norāda, ka labs kāzu fotogrāfs teju spēj paredzēt nākamo mirkli un iemūžina to: “Tev ir jābūt gatavam katru mirkli nospiest pogu, jo katru sekundi var notikt kaut kas ļoti īpašs.”

Tieši tā arī notika šīs vasaras kāzās, fotogrāfs noķēra unikālu kadru. “Vakara izklaides viesiem, kur sanāca trīs puiši, un bija jāskrien. Vienam no viņiem ļoti slīdēja kurpes, un es viņu noķēru lidojumā. Viņš slīpā stāvoklī, kājas gaisā, neviens to negaidīja, bet tā sanāca, kadrs ir.”

“Es tiešām ticu, ka ikvienam pārim var uztaisīt skaistas bildes.” Mārcis, kā jau kāzās ierasts, veido tiešām skaistas fotosesijas. Taču gadu gaitā viņš ir sapratis, ka reportāžas bildes, tās, kur redzami nesamāksloti mirkļi, tās pēc gadiem ir tās vērtīgākās: “Laikam ejot, sapratu, ka lielākā vērtība ir tieši reportāžai. To skaisto bildi var pielikt pie sienas, bet pēc gadiem viņa stāstīs mazāk nekā tā reportāžas bilde.”

Viena no fotogrāfijām šajā gadā viņam sagādāja 4. vietu starptautiskā kāzu fotogrāfu konkursā. Ar šo foto viņš piedalījās siluetu kategorijā, spēlē ar gaismu un ēnām. Par sasniegto Mārcis ir gandarīts, lai gan vēl lielāks prieks viņam ir par kādu citu sasniegumu: “Mans lielākais sasniegums, šķiet, ir 75. vieta, ka tiec nosaukts par vienu no pasaules TOP 100 fotogrāfiem.”

Esot daudz dažādās kāzās, Mārcis piedzīvojis tik daudz, ka to pārstāstīt ir neiespējami. Tomēr divas kāzas ārvalstīs viņam ir īpaši palikušas atmiņā. Pirmā ir kāda Etiopijas pāra kāzas: “Man bija ļoti grūti strādāt, jo es īsti nesapratu, kas notiek. Arī viņu valodu nesapratu, līdz ar to man ir visu laiku: kas notiek?! Otrs bija armēņu kāzas, tās līdzīgas krievu tautības kāzām, taču ar lietām, kas vairāk izteiktas. Dejas vakarā un dienas rituāli, kuri bija pavisam citādi.”

Vērojot izmaiņas kāzu tradīcijās, Latvijā Mārcis saredz pozitīvas izmaiņas. Agrāk bija vairāk manāma turēšanās pie dažādiem rituāliem, kuriem cilvēki pat nezina nozīmi. “Man liekas, ka kāzās neko nevajag darīt ķeksīša pēc, tev jādara tas, ko tu gribi,” viņš saka un piebilst, ja kāzas notiek nepiespiesti un bez uzspēlētiem rituāliem, tad arī fotogrāfijas sanākot krietni interesantākas un emocionālākas.