“Katru dienu daru to no rīta līdz vakaram!” Gados jaunais kokļu meistars lepojas ar savu darbu

0 Komentāru
“Katru dienu daru to no rīta līdz vakaram!” Gados jaunais kokļu meistars lepojas ar savu darbu
Foto: TV3 Ziņas

Tā vien šķiet, ka Latvijā arvien populārāka atkal kļūst koklēšana. Savā ziņā par to var pateikties arī kokļu meistaram Pēterim Putniņam.

Viņš savā darbnīcā kokles gatavo lielākoties mūzikas skolu un folkloras kopu vajadzībām. Taču ar kokles spēli tagad sāk aizrauties arī cilvēki, kuri līdz šim ar muzicēšanu bijuši uz jūs.

Satiekot kokļu darināšanas meistaru Pēteri Putniņu viņa darbnīcā, brūk pieņēmumi par šī aroda lietpratējiem. Jauns, mūsdienīgs uzņēmējs, kura sirdslieta, kas nu jau pārvērtusies arī ģimenes biznesā, ir koncertkokļu gatavošana.

Pēteris Putniņš
kokļu meistars

Man šobrīd ir 25 gadi, es sāku vispār kaut ko ar koklēm darīt pirms 10 gadiem, tad es stīgas mainīju, kaut ko tādu, bet nu jau pēdējos 5 gadus šis ir mans pastāvīgais darbs, tas ir tas, ko es katru dienu daru no rīta līdz vakaram.

Pēteris sevi nesauc par koklētāju, jo viņš negribot aizvainot nevienu, kurš tiešām māk spēlēt. Tomēr dažas tautas dziesmiņas un melodijas kokļu meistars arī māk spēlēt.

Gados jaunā vīrieša mamma mūzikas skolā ir kokles pasniedzēja, no tā arī radusies aizraušanās ar šo instrumentu, vairāk gan no tehniskās puses.

Pēteris Putniņš
kokļu meistars

Jau kopš bērnības man koks ir bijis mīļš, esmu viss kaut ko darinājis no koka. Kaut kā aizgāju pa tām koklēm, kā jau Latvijā, vajag ko darīt, kāpēc nedarīt kaut ko, ko neviens cits nedara.

Putniņš darbnīcā izgatavo plašu kokļu sortimentu. Koncertkokles ar slēdžiem vai bez tiem. Ar standarta vai paplašinātu diapazonu. Kā arī Līgo kokles un basa kokles.

Visvairāk kokles pasūta mūzikas skolas, kurām trūkst instrumentu, ar kuriem bērniem mācīties koklēšanu. Šobrīd gan darbnīcā ir ļoti saspringts laiks Dziesmu svētku dēļ.

“Lielākā daļa ved uz remontiem, mums ir jāuztaisa tā, lai viņiem tās koklītes uz Dziesmu svētkiem skan perfekti, tā visiem, kas aizies uz koncertiem, lai viņiem patīkami skan tas viss,” turpina Pēteris.

Putniņš kokles rāmi darina no kļavas, bet virsmai izmanto priedi vai egli, tās vislabāk rezonējot. “Var jau, protams, eksperimentēt, katram kokam ir sava skaņa. Etnogrāfiskās kokles taisa no dažādiem kokiem, bet tā kā galvenā lieta, ko mēs taisām, ir koncertkokles, kas ir profesionālie instrumenti, tad mums ir jāiet uz to labāko, ko mēs varam uztaisīt.”

Bieži Putniņam atved labot kokles, kuras neskan tā kā vajadzētu, tad jāliek lietā pieredze un uztrenētās ausis, lai skaņu atkal noregulētu. “Nu jau man ir labāk, bet sākumā es aizgāju uz koncertiem un man bija grūti klausīties, es nedzirdēju, ko viņi spēlē, bet dzirdēju katru džinkstoņu, katru skaņu, kur kaut kas ir ne tā.”

Vecākā kokle, ko Putniņš remontējis, bijusi 70 gadus veca. Ja par šo instrumentu rūpējas un nepakļauj lielām temperatūras svārstībām vai mitrumam, tas ilgi kalpo.

Vienas kokles izgatavošana prasītu vismaz divas diennaktis, meistars stāsta, ka nekad nav tā, ka jāsēž bez darba, lai tiktu pie kokles, savas divas nedēļas nākas gaidīt rindu.

Meistaram ir iecere par jaunu suvenīru radīšanu – tādām kā mini koklītēm, ko tūristi varētu viegli pārvest no Latvijas uz savām mājām.

Pēteris Putniņš
kokļu meistars

Latviskākā lieta vispār, kas var būt, es tā uzskatu, ka man ir vislatviskākā profesija, kas var būt.

0 Komentāru