Kas notiek ar strūklakās iemesto naudu? Kā izrādās, Rīgas strūklakas neoficiāli ir sadalītas “ietekmes zonās”

4 komentāri

Ir vairāki vēsturiski skaidrojumi, kā izcēlusies paraža mest monētas strūklakās – viens no izplatītākajiem pieņēmumiem, ka monēta jāmet tajā strūklakā, pie kuras vēlamies atgriezties. Ticēt vai neticēt atgriešanās mītam ir viena lieta, taču – kas notiek ar pašu reālo sīknaudu, kuru tūristi sametuši ūdenī?

Sociālajos tīklos nesen ievietots video, kurā redzams vīrietis, Vērmanes dārza strūklakā vairojot savu bagātību. Komentāros cilvēki pauž dažādu attieksmi, ir tādi, kuri apgalvo, ka jāiesaista policija, bet liela daļa cilvēku vēl vīrietim veiksmi naudas vākšanā.

Populārākajās tūrisma vietās nauda strūklakās var būt tiešām labs ienākuma avots. Tur ir tik daudz sīknaudas, ka tā burtiskā nozīmē jāvāc ar lāpstu un spaiņiem.

“Lielākā daļa pie operas met, jo tur ir kur pasēdēt, tur ir ko paskatīties.” Anatolijs Aļeksejenko, Rīgas Domes mājokļu un vides departamenta direktors, norāda uz ienesīgāko Rīgas strūklaku. Minētais departaments ir atbildīgs par strūklaku kopšanu, tāpēc viņi zina, kurās strūklakās monētu ir visvairāk.

Departamenta direktors rāda, sīknaudu, kas reiz savākta populārākajās Rīgas strūklakās. Neatkarīgi no tā, ka strūklakas ir viņu departamenta pārraudzībā, pie monētām viņi tiek samērā reti. Rīgas strūklakas neoficiāli esot sadalītas nezināmu cilvēku veidotās “ietekmes zonās”.

“Tur jau ir cilvēki klāt. Nevaru teikt, ka tie ir bezpajumtnieki, tie ir absolūti normāla izskata cilvēki, kuri iet strūklakās un ņem tās monētas,” viņš skaidro.

Kā tas redzams arī nofilmētajā materiālā, monētu vācēji parasti darbojas agros rītos un dažkārt arī vēlos vakaros.

Nekā te īpaši nav, aptuveni 30 centu. Vajadzēja klausīt mājokļu departamenta vadītāju, kurš saka, ka jānāk agri no rīta pirms plkst. 7.00 vai nu tad ap pusnakti, tad monētu esot vairāk.

Interesanti, ka pirms vairākiem gadiem par strūklaku monētām ieinteresējās arī Valsts ieņēmumu dienests, vēlējās savu daļu no ūdenī samestās sīknaudas.

“Tieši tādu jautājumu uzdeva: “Ko jūs darāt ar tām monētām, kuras ir tur? Ja jūs salasāt, cik jums sanāk, kāda ir vērtība, vajadzētu inkasāciju.” Mēs paskaitījām, cik tur sanāca, ļoti niecīgi. Varbūt, ja plkst. 6.00 no rīta skaitītu, būtu vairāk,” stāsta Rīgas domes ierēdnis.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji nolēma, ka tie daži eiro nav tā vērti, lai no tiem rēķinātu ienākumu nodokli. Tāpēc monētas pilsētas strūklakās joprojām skaitās kā bezsaimnieka manta, kurš pirmais paņem, tas arī ir saimnieks.