Kartupeļu ražas novākšana: cilvēkus laukos strādāt nemotivē pat 1000 eiro alga pēc nodokļu nomaksas

38 komentāri
Kartupeļu ražas novākšana: cilvēkus laukos strādāt nemotivē pat 1000 eiro alga pēc nodokļu nomaksas
Foto: Mārtiņš Zilgalvis, f64

Sākoties kartupeļu novākšanas aktīvai sezonai, zemnieku saimniecībām ir grūtības vajadzīgajā skaitā atrast strādniekus darbam ar kartupeļu novākšanas kombainiem un ražas šķirošanā noliktavās. Cilvēkus laukos strādāt nemotivē alga pat 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tikmēr zemnieki sāk kalkulēt, kādi būs ienākumi no novāktajām ražām.

Skaistkalnes pagasta zemnieku lielsaimniecībā Lietuvas pierobežā, līdzīgi kā daudziem citiem kartupeļu audzētājiem visā Latvijā, sausums vagās būtiski samazinājis ražību. Ja parasti no viena hektāra varēja izcelt 40 tonnas pārtikas kartupeļu, taču šogad – par piecām un 10 tonnām no hektāra mazāk.

“Bumbuļu skaits ir mazāks, jo tajā periodā, kad kartupelim vajadzēja mitrumu, tieši tajā brīdī vajadzēja veidot bumbuļu skaitu, tad bija sausums,” norāda Mārtiņš Pētersons, kartupeļu audzētājs Skaistkalnes pagastā.

Vairumtirgotāji ir spiesti maksāt mazliet lielāku cenu zemniekiem, jo samazinātās ražas esot visā Eiropā, taču naudas summa, ko zemnieki saņem par katru kilogramu, vienalga būtiski nepārsniedzot pašizmaksas.

“Protams, ka sirds sažņaudzas, redzot to lielo cenu starpību lielveikalos, zinot to mūsu iepirkuma cenu, jo izmaksas ir kāpušas viennozīmīgi – algas, nodokļu politika, elektrība par vismaz 20% kļuvusi dārgāka. Tajā pašā laikā iepirkuma cena nav mainījusies,” saka zemnieks.

Cenas diktē vairumuzpircēji un lielveikalu ķēdes, nevis paši kartupeļu audzētāji. “Tur vairs nav runa ne par kvalitāti, ne šķirni, jo tas nevienu neinteresē. Ir svarīgi, vai tu vari iedot lētāk,” norāda kartupeļu audzētājs.

Pirms dažiem gadiem šajā saimniecībā kartupeļus audzēja 100 hektāru platībā, tagad par 15 hektāriem mazāk, jo finansiāli daudz ienesīgāki tomēr esot graudaugi. Turklāt graudu audzēšanā nepieciešams skaitliski mazāks darbaspēks.

“Neviens jau negrib tādu darbu strādāt, visi jau grib kaut ko vieglāku, kur var pasēdēt ofisos,” atzīst traktorists Kaspars.

Kartupeļu novākšanā uz lauka nevarot dabūt sezonas strādniekus, maksājot 800 un pat 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Apmierinātākie Laukstrādnieki pat saka, – ja salīdzina ikdienas izdevumu izmaksas, tad neesot vairs jēgas pat uz Lielbritāniju braukt strādāt. “Es domāju, ka ne, darba iespējas ir tepat, un atalgojums apmierina,” norāda traktorists.

Viens no iemesliem, kāpēc zemnieku saimniecības mokas ar laukstrādnieku atrašanu, ir šo darbu sezonalitāte. Proti, vairums saimniecību nespēj nodrošināt darbu arī ziemas mēnešos, tātad nav arī algas, un cilvēki labprātāk izvēlas strādāt tur, kur darbs ir visu gadu.

Latvijas Kartupeļu audzētāju asociācijā par strādnieku trūkuma iemeslu sauc arī alkoholismu. “Tā viennozīmīgi ir problēma. Diemžēl ir tā, ja cilvēks ir algu saņēmis, tu nezini, vai otrā dienā būs kas stāv uz kartupeļu kombaina vai šķirotāja – nu tā draudzēšanās ar to pudeli. Viens cilvēks nav darbā divas dienas, bet tā, ka gluži visa brigāde izkrīt, nu tā situācija tik katastrofāli neveidojas. Ir arī tādi tiešām labi darbinieki, ar kuriem ir prieks katru gadu sadarboties. Tādi viennozīmīgi ir,” pauž Latvijas Kartupeļu audzētāju asociācijas vadītāja Aiga Kraukle.

Lauksaimniekus arī izbrīna, ka strādājošos nav iespējams atrast pat tad, ja zemnieku saimniecība piedāvā dzīvokli bez īres maksas.