1 komentārs

Visur, kur ir latvieši un viņu kapi, ir arī kapusvētki. Kapu kopšanas kultūra pat ierakstīta Latvijas kultūras kanonā. Šī īpašā tradīcija dzīvo cauri laikam, un jau vairākus gadsimtus ik vasaru atdusas vietās pulcē piederīgos. Kādēļ šī tradīcija ir tik nozīmīga, un cik atbildīgi pret to izturas jaunākā paaudze? 

Kapusvētki mūsdienās vēl joprojām ir aktuāli un vasarā notiek teju katrā kapsētā. Šādā veidā dzīvie godina un atceras mirušos – to apstiprina arī kapos uzrunātie cilvēki.

“Īpašs notikums! Jo tur visi tomēr iztīra, drusku enerģiskāk. Ir nolaidīgāki, bet, kad kapusvētki tuvojas, tomēr iztīra kapus. Ir patīkami, kad ej garām, – aha, tas ir kapiņš iztīrīts,” saka Veneranda.

“Es domāju, ļoti būtiski – te jau guļ mūsu senči, un jāatceras viņi ir. Kapusvētkos tad tomēr arī satiekas tie, kas vēl ir dzīvi palikuši, un atceras visus,” norāda Baiba.

Arī kapu kultūras pētnieks stāsta – kapusvētki ir iespēja vismaz reizi gadā satikt visus radus vienuviet. “Latviešu dzīvesstils – viensētas – nav īsti tāda motīva satikties. Kapusvētki ir šis tradicionālais pasākums, kur cilvēku kopiena socializējas,” saka RSU profesors, komunikācijas kultūras pētnieks Sergejs Kruks.

Pētnieks arī norāda, – latvieši ikdienā ir pieticīgi un necenšas izrādīties, bet, tiekoties kapusvētkos, beidzot rodas iespēja aplūkot vienam otra sociālo statusu un salīdzināt – kuram dižāks piemineklis un koptākas dobes.

“Nav jau labs rezultāts dabūt tikai vietu Meža kapos, bet arī noteiktā vietā – vai nu Mākslinieku kalniņā, vai nu prezidentam vai politiķim blakus. Tas jau daudz ko nozīmē un citi to redz,” pauž Kruks.

Tomēr gan pētnieks, gan uzrunātie cilvēki atzīst, – jaunākā paaudze kapu kopšanā piedalās kūtri un arī kapusvētkiem nepiešķir tik lielu nozīmi.

“Jāmāca arī jaunajiem, kaut gan jaunie ļoti reti kad nāk uz kapiem. (LNT: Arī uz kapusvētkiem nenāk?) Nu, it kā jau nāk, bet diezgan reti,” stāsta Baiba.

“Vecāki paši saviem spēkiem nespēj uz kapiem aizbraukt, un tad mēs palīdzam, vedam viņus un organizējam viņiem to pasākumu. Viņi ir tie iniciatori, mēs esam tie, kas atbalsta. Bet vai mēs veidojam to kultūru? Es domāju, ka ne,” uzskata Indulis.

“Tehnoloģija mainās un kopienu struktūra mainās. Jo tagad diezgan liela migrācija ir ārpus Latvijas un cilvēki nevar atbraukt,” teic RSU profesors un komunikācijas kultūras pētnieks Sergejs Kruks.

Kapusvētku rituālā nemainīgi ietilpst gatavošanās, sprediķis un svētīšana, pēc tam seko arī svētku mielasts un dažās vietās pat zaļumballe.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl