Kāpēc izgāzās Bordāna mēģinājums izveidot valdību? Eksperti kā iemeslu min savstarpējos apvainojumus

13 komentāri
Kāpēc izgāzās Bordāna mēģinājums izveidot valdību? Eksperti kā iemeslu min savstarpējos apvainojumus
MĀRTIŅŠ ZILGAVIS, F64

Savstarpējie apvainojumi ir galvenais iemesls, kāpēc izgāzās Jāņa Bordāna (JKP) mēģinājums izveidot nākamo valdību, – tā uzskata eksperti. Kā, viņu ieskatā, tagad būtu jārīkojas Valsts prezidentam, un kādas koalīcijas vēl ir iespējams izveidot?

Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā bieži bijuši gadījumi, kad premjera amata kandidāta mēģinājumi izveidot valdību izgāžas vēl pirms Saeimas balsojuma. Eksperti arī šobrīd tajā nesaskata neko ārkārtēju.

Tieši savstarpējā komunikācija novedusi pie neveiksmīgā mēģinājuma izveidot valdību, uzskata politologs, LU asociētais profesors Ivars Ījabs: “Galvenā mācība no tā visa ir, ka braukšanai ar muti tomēr ir sava cena tādā ziņā, ka ir ārkārtīgi grūti veidot valdību kopā ar cilvēkiem, kurus tu nepārtraukti lamā.”

Īpaši neprasmīgi rīkojusies pati Jaunā konservatīvā partija (JKP), norāda polittehnologs, kādreizējais premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks: “Nevar veidot valdību ar cilvēkiem un ar partijām, kuras tu sauc par organizētās noziedzības pārstāvjiem, ka tu saki, ka viņus rausta kriminālie grupējumi, nu tā ir ļoti grūti kaut kā sadarboties.”

Lai arī ne visi tam piekrīt, tomēr tiek izteikta versija, ka JKP nemaz nav vēlējusies vadīt valdību. “Jautājums, cik viņi paši ir gatavi piedalīties valdības veidošanā un vai tā nav poza, lai saglabātu reitingus un būt skaļai opozīcijai, lai tikai izpatiktu varbūt vēlētājiem. Un varbūt ilgākā termiņā domātu par nākamajām vēlēšanām, kas var gadīties, būt ārkārtas vēlēšanas,” pauž politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Politiskā matemātika nebūt neliek tagad Valsts prezidentam kā nākamo nominēt otra lielāko vēlētāju atbalstu guvušā jaunā politiskā spēka – “KPV LV” – virzīto premjera amata kandidātu, uzskata eksperti.

“Bordānam bija cerības, nešaubīgi – bija visa veida politiskā loģika Bordānu nosaukt. Vai Aldim Gobzemam ir cerības pie šiem apstākļiem sastādīt valdību? Es atklāti sakot šaubos,” domā Liepnieks.

“Vēlētāju atbalsts, protams, ir viena lieta, jautājums, protams, ir, vai Vējoņa kungs uzticas Gobzema kungam. Gobzema kungs tīri matemātiski, protams, to valdību var izveidot, jautājums, vai viņš viņu spēj izveidot ideoloģiski,” norāda Ījabs.

Lai arī pēc pirmās izgāšanās prezidenta izvēle kļuvusi sarežģītāka, Rīgas pils ar savu lēmumu nedrīkst kavēties, saka eksperti.

“Tā ir arī prezidenta neveiksme, jo katrs neizdevies mēģinājums izveidot valdību tomēr gulstas zināmā mērā arī uz prezidenta pleciem,” pauž Rajevskis.

Pagaidām gan vēl politiskā krīze valstī nav iestājusies. Tādai mēs tuvotos, ja izgāztos arī otrais prezidenta nosauktais premjera amata kandidāts. Eksperti uzsver, ka partiju savstarpējie ķīviņi un asās vārdu pārmaiņas mūs tikai attālina no jaunās valdības izveidošanas.

13 komentāri