Kangeris: “Čekas maisos” varētu būt 583 radošās inteliģences pārstāvji

2 komentāri

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā jeb tā dēvētajos čekas maisos varētu būt 583 kartītes ar inteliģences pārstāvju uzvārdiem. Tā, atsaucoties uz bijušo Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāju Induli Zālītis, pieļauj VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

”Vienmēr jau, kad ir diskusijas par maisu atvēršanu, parādās šis te jautājums – sabiedrībā būs trieciens, redzēs prominentus vārdus, šķels sabiedrību, radīsies viļņošanās un tamlīdzīgi. Ja ir tik daudz inteliģences pārstāvju, tādas reakcijas varētu radīt. Man vienā intervijā arī jautāja – ja tagad zinās, ka virsdiriģents nākamajos Dziesmu svētkos ir bijis [maisos], vai koris sekos, vai nē,” saka Kangeris.

Tieši radošās inteliģences pārstāvju vervēšanā “čeka” darbojās īpaši aktīvi. Ekspolitiķis un bijušais VDK darbinieks Juris Bojārs pat savulaik izteicies, – ja atvērs ”čekas maisus”, tad latviešiem būs jāmaina savas svētbildes.

Tomēr ceturtdaļgadsimtu pēc PSRS sabrukuma savu sadarbību ar “čeku” publiski Latvijā atzinuši tikai trīs cilvēki – bijušais ārlietu ministrs Georgs Andrejevs, bijušais Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis un šodien intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” arī dzejnieks Jānis Rokpelnis.

Vienlaikus ir bijuši 298 tiesu procesi par personu iespējamu sadarbību ar VDK. Tomēr vairumā gadījumu tiesa atzinusi, ka sadarbības faktam pierādījumu nepietiek, stāsta VDK dokumentu izpētes komisijas loceklis, tiesnesis Juris Stukāns.

”Visās tajās 300 lietās tiesa ir atzinusi, ka kartītes esamība nevar būt par pamatu atzīt sadarbības faktu. Vienkārši nav izdevies pierādīt sadarbības faktu, jo lietas materiāli ir aizvesti uz Maskavu,” saka Stukāns.

Viņš norāda, ka sadarbību ar VDK tiesā izdevies pierādīt tikai par deviņām personām, tostarp par septiņiem “čekas” ziņotājiem. Zināmākais no viņiem ir savulaik par partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ”pelēko kardinālu” dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs. 2006. gadā tiesa galīgajā instancē nosprieda, ka Lakučs ir bijis VDK informators.

Tikmēr Rokpelnis atklātā intervijā laikrakstam ”Neatkarīgā” atzīt, ka astoņdesmito gadu vidū VDK viņu savervēja kā ziņotāju ar segvārdu ”Miķelis”.

“Man nepatīk sevi tā saukt, bet es biju stukačs. […] Es pat nezinu, vai mana kartīte atrodas tajos [čekas] maisos. Es sevi atmaskoju tāpēc, ka mani ēd sirdsapziņa.”

Dzejnieks stāsta, ka “čeka” vervēja tos, kuru vājības varēja izmantot. Būdams ziņotājs, Rokpelnis neesot cilvēkus nodevis vai veicis provokācijas, viņš savam vervētājam ziņojis par inteliģences noskaņojumu.